atdzimšana

Esmu apjukusi.

Varbūt esmu savārījusi pārāk lielas ziepes, spēlējoties ar to, ko galīgi nepārzinu? (Kamōn! Kā iegūst pieredzi? No prakses!) Vai arī tagad esmu atklājusi šādas lietas, un jūtos šausmās, tik viņas ir bijušas vienmēr, tik tagad to apzinos? Šis īstenībā būtu diezgan ticami. Es taču visbiežāk pamodos nogrusi, ne tā?

Bet tagad man steidzīgi vajag iepirkt sveces. Sveces iedegšana izrādījās glābiņš. :) Taču tieši šobrīd tiek izdedzināta pēdējā svecīte. Ko es degšu šovakar? Pareizi! Sameklēšu visos stūros izsvaidītos santīmus! :D Svecītei noteikti sanāks. :) Bet vispār vajag izdarīt kaut ko ar visu istabu. Katru vakaru pirms aizmigšanas taču es nevaru tā cīnīties? Un man pat sagribējās zirneklīšus savā istabā. :) Ja esmu nolēmusi visā tajā iet dziļumā (jā un esmu nolēmusi), vajag sevi aizsargāt. :)

Taču šodien pamošanās bija lielā mērā interesanta. Pamodos piecos no rīta. :) Un tāda diezgan enerģiska (tiesa gan apdullusi) un pat momentā nemaz nevarēju atkal aizmigt. :D Jap, tas notiek ar mani. Pati nespēju noticēt. :D Iemesli tam gan varētu būt tas, ka svecīte sāka izdegt un mana roka bij nogulēta. Nekad nebija bijis tā, ka pieskaros rokai un Pilnīgi Neko no tās rokas nejūtu. Jaiks! Sajūta pretīga! :D Tās rokas vietā kaut kāda lupata. Un tad caur sāpēm pamazām atgūst savas maņas. Pēc istabas izvēdināšanas atkal aizgāju gulēt. Kad pamodos nākamreiz man nebija grūtību uzreiz piecelties. (!!!) (?) Es nekad agrāk labprātīgi nevarēju piecelties no gultas uzreiz! (huh? nē, man šis patīk!) Un pēc tam pat uzreiz izgāju ārā uz nelielu rīta rosmi! (?!) Es nebeidzu sevi pārsteigt! :D Bet šis īstenībā ir tieši tas, ko es gribēju! :) Prieks par sevi. :) Un arī par to, ka esmu atradusi ko ļoti tādu, ko vajag uzlabot. Vakara mošķi - jūs man vairs tuvumā netiksiet. :P

Un īstenībā tas nav svarīgi vai tie tiešām bija tādi mošķi, vai mana prāta radīts gļuks. Ar to ir jātiek galā.
Es esmu gaisma. Paslēpusies, bet spoža.