atdzimšana

Es diezgan ilgi domāju par to, kaa attīrīt savu dvēseli. Es jutos vienkārši tā... nu slikti. Visu laiku. Es izdomāju arī no pirksta izzīsto paskaidrojumu. Es saduļķoju ūdeni.

Iepriekš es ļoti veiksmīgi biju nolasījusi pa virsu peldošās drazas. Un jutos ļoti labi visu laiku. Turklāt no gadiem rūdītā gaļēdāja dažu nedēļu laikā pārgāju gandrīz pilnībā uz vegānu diētu... Sajūta vienkārši pārāk viegla. Tie iekšēji dubļi netraucēja. Es vienkārši jutos pārāk labi. Sāku strādāt, garas un smagas stundas, sāku ēst arī gaļu. Nav brīnums, ka pazaudēju vieglumu. Tad atkal ķēros pie pamatīgas sevis uzlabošanas, remonta. Ļoti pamatīgas... Un es brīnījos, nafig es tomēr jūtos sasodīti slikti. Bet tīrot sevi es biju sajaukusi arī dziļos ūdeņus. Labi. Ļoti labi.

Es sapratu kas un kāpēc. Jautājums bija kā? Es nevarēju piedot. Biš eļļas ugunij vēl piešāva atrasts vecs ieraksts plānotājā. Pēc kārtējās apsvilināšanās biju nosolījuies vairs nekad nerunāt par savām sajūtām un jūtām, mēģināt vārdiski palīdzēt, izrunāties. Man ir ļoti interesanta ģimene (tieši no psiholoģijas viedokļa), esmu drausmīgi daudz no viņiem mācījusies. Es pilnībā nesapratu - nu kā var piedot? Kā? Es pat it kā gribēju. Tik nezināju kā... Un tas mani grauza un grauza...

Viss ģeniālais ir vienkāršs. Ir vienkārši jāpiedod! :)