atdzimšana

Rīt būs ļoti laba diena. Nezinu no kurienes man pēkšņi tāda pārliecība (bij grūti piespiest sevi pat domāt pozitīvi šobrīd, nemaz nerunājot par rītdienu). Bet nē, rīt būs ļoti laba diena. Darīšu lietas, kuras man ļoti nepatīk darīt (došos pie ārsta), darīšu lietas, no kurām veiksmīgi izvairos līdz pēdējam brīdim (mācīšos) un darīšu lietas, kuras sen neesmu darījusi (došos uz kino). Un vēl es agri celšos. Tas nav noticis jau krietni sen. Iedomājieties - es celšos jau 10! Aha!. Baigi agri.:)

Šodien bija laba diena. Ievilku mammu savā jaunajā sektā >:D Palīdzēju māsai pildīt mājasdarbus. Uztaisīju garšīgus salātus. Visu vakaru veltīju The Lost Room. Iespējams tas man tā uzlabojis garīgo. Lielisks izkalides kino. Un vēl šādi tādi sīkumi. Kāpēc es pēdējos ierakstos rakstu tikai par sīkumiem? Man tā netiktos veidot savu virtuālo mājvietu.

Man ir svarīgi apzināties pozitīvu attieksmi. Sevī. Un tas, ka cilvēki, kuri māca dzīvot citiem (psihologi, dažādu kursu pasniedzēji utml) ir bez šāda iekšēja pozitīvisma un harmonijas... man tas liekas nepareizi. Kā var mācīt citiem dzīvot - šitā ir baigi labā figņa, ja acīs nav šī mirdzuma. Mācīt protams var, bet es tādiem neticu. Pat ja viņu mācītais ir noderīgs, un mani veido labāku. Vai manī ir ši prieks un dzirkstele? Nē, es jūtos to pazaudējusi. Cītīgi meklēju. Un tevī?

Šobrīd jūtu šo dzirksteli. Gribu to paturēt mūžīgi.