atdzimšana

Man ir apnicis šis drūmais pelēkais laiks! Gribu vai nu baltu sniegu, vai zaļus kokus. Ierēķinot sezonu, globālo sasilšanu, ekosistēmu un citus faktorus, labāk būtu sniegs. Pat par spīti tam, ka auksts. Man ir apnicis katru vakaru mākslīgi uzlādēt sevi ar pozitīvām domām. Gribu to pa īstam. Un gribu normālu sezonālo maiņu, stabilu globālo klimatu, tīru planētu un labu laiku.

Es katrai dienai nosaku vienu darbiņu-uzdevumu, ko paveikt. Un to paveicu. Pašlaik izdodas vnk ideāli! Bet kad šo svarīgo darbu izdaru... rodas tukšuma sajūta, vilšanās un pelēcības sajūta iekšā. Wtf? Kur ir gandarījuma sajūta? Tie darbi nav nekādi vieglie priekš manis. Nākas bišiņ sev pārkāpt/iziet no komforta zonas. Wtf?? Vai tad pēc tam nav jābūt gandarījuma sajūtai? Te kaut kas nepavisam nav riktīgi. Pašlaik sajūtas ģenerēšanai izmantoju filmas. Sanāk. Vismaz uz brīdi noteikti.

Es neesmu pateikusi savu šīgada tēmu. Un es jau to apzinīgi izdomāju pirms Pavlina to ieteica. Šīgada tēma - IT un mācības. Abas ir ļoooti nožēlojamā stāvoklī. Pie abām jau ir sākts strādāt (sesija&reinstal). Forši. Gada beigās es atkal varēšu lepoties ar padarīto un to, cik daudz ir viss noticis un cik ļoti esmu mainījusies. Forši! ^.^