(no subject)
Oct. 30th, 2006 | 12:23 pm
pat nezinu kā lai izstāsta to sajūtu ...
nekad mūžā nebiju domājusi, ka būšu tik sassodīti laimīga par to, ka esmu dzīva-
pat neticami, ka es te tā sēžu un visu to rakstu...
un gaisama tuneļa galā nerādijās- pilnīga tumsa tur bija.
nekad mūžā nebiju domājusi, ka būšu tik sassodīti laimīga par to, ka esmu dzīva-
pat neticami, ka es te tā sēžu un visu to rakstu...
un gaisama tuneļa galā nerādijās- pilnīga tumsa tur bija.
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Oct. 30th, 2006 | 03:41 pm
nekaveejoties man vajag, lai mani sasien, aizved uz psiheni, un iesljircina nomierinoshas zaales, un saka, ka viss buus labi!