(no subject)

Oct. 3rd, 2006 | 12:25 pm

esmu apjukusi-
ar domām
ar sevi, par sevi, un pārējiem un pārējo-
nezinu vai esmu vesala vai slima-
ļoti, ļoti dīvaini es jūtos,
un vēl tie mūžīgie pašpārmetumi-
nez vai var kļūt par parazītu pats sev-
kārtējo reizi redzēju sapnī, ka ir karš-
es nezinu, ko tas nozīmē, bet man tas sāk nepatikt-
tas nogalina mani ar katru reizi aivien vairāk.
bet šodien man paveicās, un es izbēgu no attaisnošanās- kā man tas nepatīk-
un dažreiz man liekas, ka kāds par mani parūpējas, bet es pat neparūpējos par sevi,
esmu apjukusi-
un man liekas, ka vispār neko neesmu pelnījusi šajā dzīvē, bet
neiegūtais mani tracina, bet tas, ka nāk tā pat- negaidīts-
mani mulsina, un es vēl aizvien lielākā miglā brienu-
man nepatīk, ka cīņa ir izcīnīta bez cīņas, baet tracina cīņa, bez rezultāta, kā pēc nav normāli- cīņa un tad rezultāts-
un es nesaprotu tad vai ir vērts cīnīties, un kurā vietā vajag necīnīties-
bet zinu, ka laika nav daudz.

Link | Leave a comment | Add to Memories