(no subject)
Jul. 24th, 2006 | 10:49 am
nokrist no riteņa izrādās nav nemaz tik grūti.
...tas mirklis,kad notiek kritiens līdz tam brītim, kad esi piezemējies ir tik īss, bet domietilpīgs, ja varētu tajā brīdī izmērīt domu un attēlu ātrumu, kas noņirb apziņā!
...un tad viss apstājas, un es guļu,
nekustos,
un man itnemaz negribas celties augšā.
ir tumšs, apkārt pļava, netālu mežs, bet mājas tik tālu.
blakus sienāžu armja uzsāk savu vakara repertuāru /
beidzot miers.
...tas mirklis,kad notiek kritiens līdz tam brītim, kad esi piezemējies ir tik īss, bet domietilpīgs, ja varētu tajā brīdī izmērīt domu un attēlu ātrumu, kas noņirb apziņā!
...un tad viss apstājas, un es guļu,
nekustos,
un man itnemaz negribas celties augšā.
ir tumšs, apkārt pļava, netālu mežs, bet mājas tik tālu.
blakus sienāžu armja uzsāk savu vakara repertuāru /
beidzot miers.
Link | Leave a comment {4} | Add to Memories
(no subject)
Jul. 24th, 2006 | 03:27 pm
SENTIMENTĀLA SARUNA
III
Un jūrnieks teica,
Ka cilvēks ir zemūdens klints.
Viņš to teica
bez dusmām un sāpēm.
Un piekrita tumsa.
Un piekritu arī es.
Es pats esmu uztriecies
Cilvēkiem – zemūdens klintīm.
Ir slikti,
Ja aiziet bojā,
Bet labi, ja atgādina,
Ka nedrīkst spļaut virsū kompasam
Un gulēt pie kuģa stūres.
Un nebūt sevišķi pārliecinātam,
Ja jaucies pa svešiem okeāniem.
Tam domāta bērnība
Ar mannā leduskalniem
Un ķīseļa jūrām.
Mēs ēdam siļķi.
Un fatālu baiļu
No zemūdens klintīm mums nav.
Un tovakar,
Kad jūrnieks teica,
Tā nebija linu kulstīšana.
Viņš pateica, ko viņš zin,
Un redzēja, ko es zinu,
Un zināja,
Ka mēs vairs nesatiksimies.
Ne katru dienu
Ir Daugavā zivis
Un pildspalva tukša,
Un pāris stundas,
Kad var uz zemeslodes
Klusējot sēdēt.
/O.Vācietis/
III
Un jūrnieks teica,
Ka cilvēks ir zemūdens klints.
Viņš to teica
bez dusmām un sāpēm.
Un piekrita tumsa.
Un piekritu arī es.
Es pats esmu uztriecies
Cilvēkiem – zemūdens klintīm.
Ir slikti,
Ja aiziet bojā,
Bet labi, ja atgādina,
Ka nedrīkst spļaut virsū kompasam
Un gulēt pie kuģa stūres.
Un nebūt sevišķi pārliecinātam,
Ja jaucies pa svešiem okeāniem.
Tam domāta bērnība
Ar mannā leduskalniem
Un ķīseļa jūrām.
Mēs ēdam siļķi.
Un fatālu baiļu
No zemūdens klintīm mums nav.
Un tovakar,
Kad jūrnieks teica,
Tā nebija linu kulstīšana.
Viņš pateica, ko viņš zin,
Un redzēja, ko es zinu,
Un zināja,
Ka mēs vairs nesatiksimies.
Ne katru dienu
Ir Daugavā zivis
Un pildspalva tukša,
Un pāris stundas,
Kad var uz zemeslodes
Klusējot sēdēt.
/O.Vācietis/