Stulbie kuņas, atkal ūdensvadu sadirsuši, nekādu paziņojumu ar nav pielikuši, tagad varu sēdēt un smirdēt, joptvai. 21. gadsimts, bļē.

Es padodos un atzīstu Mozillas neta pārlūkprogrammu par parocīgāku un labāku, ja to salīdzina ar IE. Bet vispār, es gribēt Operu.

Dīvānu sērfotāji.

Māte ienāca. Ieraudzīja kaķi. Apstājās. Pateica, ka Armands sados bietē. Paņēma kitī. parādīja Armandam. Kitī nolaizīja mā zodu ^^ Mā likes kitī ^^

Medībām (manā un Dveshy izpratnē par šo sporta veidu), vajag ko svaigu. Kādu jaunu vēsmu. Moš ieviest slepkavošanu? I see, I like, I fuck, I kill.

Sēdēju uz balkona, pīpēju un domāju. Sagribējās pārlasīt "Marsiešu hronikas", "Ekspedīciju uz Zemi", "Andromedas Miglāju" un citas tā laika zinātniskās fantastikas grāmatas.

Kāds pie manis ir atstājis savas zobubirstes. Tā vietā man ir pazuduši miskastmaisi. Maināmies?

Gribu sēdēt uz laipas Kocēnos un dzert kafiju ar saldējumu. Šovakar, tā, ap deviņiem. Pēk.

Jāapvieno skola, māsa, pusdienas, kaķis, pele, mājasdarbi gan man, gan māsai visu šo atlikušo nedēļu līdz piektdienas vakaram. Pa vidu vēl vectētis ar saviem iepuvušajiem uzskatiem par lietu kārtību un disciplīnu, pa vidu vēl tas, ka I'm running out of some goodies that I have to take every fckin day, neminot nemaz tādus sīkumus kā pārējie mājās darāmie darbi. Jā, man liekas, ka man ir labs iemesls pačīkstēt, jo iemācīšanās, kā ar šo visu tikt galā, ir diezgan nepatīkams un stresains process. Bet protams, ka es tik čīkstēt protu un, protams, es daru par maz, jo pārāk daudz laika aizņem gaušanās par ou-my-hard-times. Bet protams, paraustiet savus degunus nicinājumā un uzlieciet savas I-know-better sejiņas. Tās man palīdz dzīvot. Es tikmēr turpināšu gaidīt kādu plecu, uz kura paraudāt, nevis atskaitīties par to, kāpēc tas un tas man nav labi, un kāpēc es esmu tik acīmredzami muļķe.

Man šas pārdegs drošinātāji!

Es esmu mazliet Dons Kihots

THA day is coming. Un man arvien vairāk gribas visus nah pasūtīt un sestdienu pavadīt spēlējot kko, dzerot kafiju, klausoties mūziku, skatoties filmas un ejot gulēt ap vienpadsmitiem.

Vispirms Pavaroti, tagad Makrejs. Jel nu, maybe pietiek mirt?

by Goblin:
"I can bleed!"

Heh, pirmās dienas skolā gandrīz nolauztas. Bet tas tā. Cilvēki klasē jau "sapārojušies" vai sadalījušies bazros. Visiem viss ir baigi šainīgu un draudzīgi. Bet nekas, es varu sēdēt pie loga, lasīt kārtējo grāmatu, dzirdēt, kā dažas blondīnes ierēc par šo procesu un domāt, ka viņi visi ir stulbi sūdi. Jebkāda saskarsme ar šiem cilvēkiem man ir lieka.

Es esmu neiecietīga. Pret visiem - nejaušiem garāmgājējiem, paziņām, draugiem un par ģimeni visp nav vērts runāt. Es nemitīgi iespringstu, lamājos, kliedzu uz kādu, piesienos pie sīkumie. Un pati labākā daļa ir tā, ka man tikpat kā vienmēr ir taisnība. Life's cute sometimes.

Pohuj. PO.Huj. Poooohuj. POHūj. Pohuj, Pohuj, Pohuj, Pohuj, Pohuj, Pohuj, Pohuj, Pohuj, Pohuj, Pohuj, Pohuj, POHUJ. Po hūj, po hūj, po hū-ū-ūj? Pohuj gan.

Дорога - мой дом и для любви это не место

Tu vari atmosties no jauna, sākt no gala-
Viss būs tāpat. Varbūt pat ļaunāk vēl:
Nevienas durvis nevērsies tev vaļā,
Nekur kur iet, kad krēslo vakars vēls.

Skūpsts tomēr kaut kā sasaista cilvēkus. Un uzspiež kaut kādu piederība zīmogu, ievieš to pretīgo velniņu, kurš turpina čukstēt, ka viņam noteikti ir kāda cita. Jo viņš ir vienas nakts jautājums. Patiesības apzināšanās tomēr neizslēdz vilšanos, aizvainojumu un rūgtumu, kas rodas, redzot šo cilvēku fotogrāfijās, kopā ar citu meiteni. Ir zaudējuma sajūta. Failure. Saitīte ir pārtrūkusi, or, es tikko esmu pamanījusi to, ka saitīte ir pārtrūkusi kaut kad. Tas ir..kā pazaudēt spēļu lāci.