svešas pilsētas ielās
savas trūdošās rudens domas
atstāt mūžzaļās sienās
Nomest ādu un nomest sapņus
palikt uz ietves kaila
ļaut, lai rūgteno dvēseles smaku
aizpūš vēsmiņa maiga
Es gribu verdošo, tveicīgo sauli
un putnus, un tāli, un brīvi
Tomēr pie manām kājām purvs
nepārstāj dvakot spīvi