Bah, ciest nevaru dakterus un vietas, kur viņi sēž. Visādas vecas tantas, onkuļi un citi tādi te sēž un elš un pūš, burza savītušos pirkstos savas receptītes un smird pēc penicilīna. Tā vien liekas, ka dabūšu nevis ārsta zīmi bet miršanas apliecību.

Un sasodīts, man ir vai nu bronhīts vai pneimonija(?!). Ejiet nafig, nedzeršu nekādas antibiotikas un uz rentgenu jau nu vēl mazāk taisos braukt. Manis pēc kaut kātus atstiepšu.

Bet pozitīvais moments - man ir jauna diršamklade. Ziniet, tāda bezgala jauka lieta, ko agrāk dēvēja par dienasgrāmatu. Tagad tādiem pašiem nolūkiem kalpo šie te blogi.

Izlasīju par pneimoniju. Nu ta man te tādas elles mokas sola. Tfu tu. Ar adatu duršot (vaiii un veee un peee), zondi laidīšot un bezmaz asinis nolaidīšot. Par to, ka slimnīcā iebāzīs uz trīs nedēļām nemaz nerunāsim.

Bet ārā saulīte un man ceturtdien uz jūru. Iebāziet sev to rentgenaparātu tumšākā vietā un nospiediet slēdzīti, ļ.cien. Auziņas kundze.

Es sodien daudz puksteesu.
atdzina mani pie kompja, kuram nevienaa galaa nav garumziimju, pee.

Vecteetinsh ir klaat, lai dziivo maajas aresti! Stulbenis. Stagnaats!!!!Ak un protams, ka maatei vajadzeeja izstaastiit par tik ljoti bezatbildiigo un slinko mazmeitinju, kura pametusi maaciibas un tagad plenderee pa Valmieru neko nedarot.
Un tagad turpmaakaas vinja ciemoshanaas dienas buus gatavaas mokas man un manai briiviibai. Bezmaz piipeet jaatsaak.

Turklaat man buus jaagulj blakus istabaa, kameet tas preteklis izplaasies pa manu istabu un gultu! Nu kur te ir taisniiba?!

Gribu dziivot matriksaa. Tur manii vareetu salaadeet visaadas krutas programmas un pataisiit mani krutu. Pietiekami krutu, lai es tiktu iekshaa Rozentaaljos, turklaat budzetaa.