Es nolēmu tagad izkliegt visu. Lai jūs varētu mani zākāt un lamāt, vai nēsāt uz rokām. Kaunināt un slavēt.

Ir cilvēki, ka pielipina depresiju. Viņi to izstaro. Kā gaismu. Viens skatiens tad. Viens, kas lika manējam apdzist un noklust maniem smiekliem. Tie atsitās pret sienām un kā spārnus pazaudējuši, klusi nopakšķēja uz putekļainās grīdas. Tajā skatienā..bija tukšums. Nekas, un tik pilns ar visu. Mazliet nogurušie plakstiņi slēpa vienaldzīgu kaisli. No tumšajām acu zīlītēm pretī rēgojās dusmas un bezpēcīgas ilgas. It kā sauktu palīgā. It kā nosodītu manus smieklus. Tās acis. Tikai to skatienu es šodien redzu, atkal un atkal pievēršamies manējam, uz mirkli saskaroties un atkal aizpeldam. Atstājot aiz sevis manu tukšo vakumu. Kā no saitēm norāvies, mans skatiens slīdēja šim cilvekam pakaļ, kamēr tas kāpa augšup pa metāla trepēm, dedzinādams tajās caurumus ar savām tukšajām acīm.
**********************
**********************
Cilvēki un viņu bezjēdzīgās sāpes. Uz ielām, parkos, ēkās. Man liekas, ka ja kāds izlēgtu gaismu, mēs visi tumsā spīdētu. Izsarotu savas skumjas un žēlabas. Daudzkrāsainas uguntiņas, kas nobirtu uz garāmgājēju sejām, pleciem, rokām. Un tā sajūta..tā sajūta varētu būt dzeltena gaismiņa pakrūtē.
**********************
**********************
Kāpēc jūs mani pieņemat. Lai paņirgātos? It kā mīļi un jauki, bet reizē ar ļaunumu. Ar nežēlīgu prieku. Jūs mani veidojat pēc sava ģīmja un līdzības, nejautājot man, kā es to vēlos. Jums patīk tas, ko esat panākuši, jums patīku tāda..vairāk jums. Nemitīgi padomi, ieteikumi, rīcības plāni. Jūs plānojat manu dzīvi desmit gadus uz priekšu, reizē nedomājot par rītdienu. Un nejautājat man, kā es jūtos. Es varētu būt gaiša svītra uz ceļa, ja pēkšņi pazustu gaisma.
**********************
**********************
Mana dzīve. Manas sāpes un prieks, pāri plūstošais prieks, kas vienmēr uzplūst, kad citiem ir slikti. Citiem tiem, kas tobrīd nav klāt. Un pārējie, kas apkārt, saņem manu sajūsmu, saņem lādiņu un domā, ka esmu es pati. Es, vienmēr jautra un gatava jokiem, gatava palīdzēt. Bet es esmu mīloša. Es mīlu, man patīk, mani kā liesmas aplaiza kaisle. Es eju un ņemu. Es gribu, es ņemu. Es tiecos pēc tā, ko iekāroju. Ja pārāk viegli, izmantoju. Man patīk būt tādai - mazliet ar šarmu un koķeti, melīgai un reizē kucei.
**********************
**********************
Vai man būtu jāsaprot? Jāsaprot un jāpārstārdā jūsu pārmetumi? Jāzina, ka tās ir tās domas, ko skaļi čukstat un klusi aiz muguras izkliedzat? Jāsaprot, ka slepeni nīstat un vēl slepenāk mīliet, iekārojiet un gribiet. Nolādiet. Atkal iekārojat. Vai man būtu jāpieņem jūsu mīzaliem līdzīgie ironiskie vārdi, slēptie skatieni, kas kā milzīgas boa apēd manu ziloni? Un jūs stāvat rindā, lai izgaršotu manus skūpstus. Aukstus un bezjūtīgus. Kaislē degošus. Es kolekcionēju. Es sagrauju. Es tā domāju. TĀ. Kā es un neviens cits.
**********************
**********************
Divdesit astoņi. Divtesmit astoņi nošauti baloži. Un starp tiem - pāris kraukļu, kuri izknāba man gabalu miesas. Izrāva daļu sirds. Un tieši jūs es mīlu. Jūs trīs..Trīs kā muskatieri tumšā naktī. Kraukli, dzejnieks un sapņotājs. Es esmu jūs ieguvusi. Un zaudējusi. Savas kaisles dēļ.
**********************
**********************
Vispirms krauklis. Melns un sargājošs. Spārni. Kā siltas rokas. Un es zem tiem. Tad kritiens. Tu sāpēji. ļoti un sāpi vēl tagad. kad karstas asaras dedzina manus vaigus, es domāju par to, kas bija un kas varētu būt. Toreiz es sāku kolekcionēt. Visus. Ar tevi sākot.
Pēcāk - dzejnieks.Tu paņēmi mani otrreiz dzīvē. Liki man iemīlēties un pazust. Es gribu un mīlu, es iekāroju, bet nevaru. Es netieku tev klāt un nespēju tur neko padarīt.
Tad trešais..viņš. Neaizniedzams un tāls. Ar tukšu un pārpildītu skatienu. Es bezcerīgi mīlu. Precētu vīrieti. Neesmu radusi iegūt uz laiku..neiegūt..esmu pieradusi pie ieguvuma garšas. Sajust tavu ķermeni virs sevis. Viss, ko es vēlos. Karotājs. Bruņinieka sirds un rokas virs manis. Es iekāroju un man sāp. Man patīk, es gribu..es klusi unkliedzoši mīli. Kliedzu sevī un tas manī atbalsojas.
**********************
**********************
Un tāpēc es dzeru. tagad un te. Šobrīd. taustiņi lēkā un acis iet konusā. Es dzeru, lai varētu rakstīt un runāt. Par visu, kas manī pūst. Es smirdu pēc dzīves, kurai pirms pusotra gada notecējis derīguma termiņš.
Tāpēc zākājiet mani un cieniet. Iekārojiet un iegūstiet. Lai es uz savas baltās rokas varētu iegriezt ciparu 30.
How HIGH you can fly with broken wings? Es lidoju augtu. Virs visiem. Zem zemes.