Sīkzvērs
22 September 2005 @ 03:57 pm
Savāda sāpe...  
...smeldz. Vēl acis turu ciet. Vēl labā roka trīs un kājas kā vates pilnas. Zobi vēl stingri iekodušies segā. Lēni, lai neiztramdītu, es atveru acis. Skatienam paveras segas baltā drāna, Blaumaņa noveļu krājums, melnā jostiņa un roka. Vēl mani pirksti cieši žņaudz baltajos pirkstos sarkano nazīti. Ass, ai, cik ass tā gals! Es palaižu vaļā segu un lēni pārlaižu skatienu kreisajai rokai. Karsti un sūri un tās deg krusts. Viena vienīga tumšsarkana asins lāse norit no tās un atstāj baltajā segā sarkanu švīku. Viena vienīga asara dedzina vaigu.

Cik bīstams var būt sapnis?