Kamēr mazgājas veļa, kuras dēļ es nevaru ieiet dušā, jo ūdens spiediens nav gana augsts, lai darbinātu dušu & mašīnu vienlaicīgi, ieņerkstēšu šeitan, cik drausmīgi grūti man ir, kad beidzot kaut kas patiešām jādara.
Blūzi gludinot, iegludināju pāris skaistas buktes tām neparedzētās vietās. Pēcāk viņas atkal izlīdzināt nav iespējams. Oh well, man ir 21, es nejēdzu gludināt blūzes - go me! Cerams, līdz 35 gadu vecumam vismaz kurpes iemācīšos aizsiet.
Tagad sēžu un vaidu, ka jākrāmē soma, kuru neviens nav izmazgājis, jo es nepaspēju, ka džinsi ar jāmazgā & nav kad, ka jāiet vēl fotograēties, bet ārā ir lietus, vējš un +4. Es mīlu šito sūda zemi, kur aprīļa beigās ir plus faking četri grādi!!!
Un ir jau desmit, vienos vēl jāved māsa uz skolu, pa peļķēm un vēju, un lietu un vispār nahuj es šito daru, ja pat netaisos patiešām uz turieni pārvākties?! Sūds, sūds, sūds, sūds sūdam galā ^^
Pīpēt, dzert kafiju un stumt ģīmī šokolādi - to man vajadzētu sestdien darīt, nevis celties 4-os, lai tipinātu uz kaut kādu nahuj open day, lai tur smuki gorītu pakaļu, taisītu plastmassmaidiņus un visiem dirstu, cik man ir augsta atbildības sajūta.

Let it roll!