[icon] Par Tekstiem - 12. Aprīlis 2009
View:Jaunākais.
View:Arhivētais.
View:Draugi.
View:Par sevi.
Missed some entries? Then simply jump to the previous day or the next day.

Subject:3
Time:00:00
Pirmās sankcijas ir aiz muguras, bet priekšā (jau nākamajās divdesmit četrās stundās) skaistā nākotne.

Tātad MV šonedēļ iepazīstas ar taoisma pamatiem un lasa Lao Tzu "Tao Te Ching", bet tajā pašā laikā
JS domā par uzvedības modeļiem un sociālajām zinātnēm, lasot Nobela prēmijas ekonomikā laureāta Tomasa Šellinga darba "Micromotives and Macrobehavior" nodaļu "Thermostats, Lemons, and Other Families of Models".

Tiekamies rītdien.
comments: jā, lūdzu? Tell A Friend Add to Memories

Subject:Thomas Schelling: Thermostats, Lemons and Other Families of Models
Time:22:48
Model [noun] - a simplified description, esp. a mathematical one, of a system or process, to assist calculations and predictions.

Es sāku.
Pirms pāris dienām, uzsākot savu cyberpunk žanra izpēti, noskatījos Aronofska filmu “Pī (π)”, kuras laikā galvenais varonis vairākkārt atkārto savus pieņēmumus: “One, Mathematics is the language of nature. Two, Everything around us can be represented and understood through numbers. Three: If you graph the numbers of any system, patterns emerge. Therefore, there are patterns everywhere in nature.”
Lai gan šie pieņēmumi ir visticamāk pārspīlēti, Tomasa Šellinga “Termostati, Citroni un Citas Modeļu Ģimenes” eleganti norāda uz to, ka gan cilvēku individuālo rīcību, gan sabiedrības procesus, gan arī mehānismu darbību un medicīniskus fenomenus visai bieži var izskaidrot ar līdzīgu modeļu palīdzību. Un šīs modelēšanas rezultātā var iegūt “π” varoņa izmisīgi meklētās matemātiskās likumsakarības.

Bet šobrīd atliksim gan skaitļu teorijas, gan numeroloģiju malā un pievērsīsimies kāda Nobela prēmijas laureāta uzskatiem par modeļiem, kā arī pavisam mazliet par šo modeļu saistību ar psiholoģiju, kontra-hegemoniju un šo emuāru.
Modeļi ir nepieciešami. Procesu modelēšana ļauj ne tikai atrast tajos likumsakarības un izskaidrot pagātnes notikumus, bet arī paredzēt situācijas attīstību nākotnē. Pieņemot, ka cilvēku rīcību vada kaut mazākie likumi, pašu izveidoti vai ģenētiski noteikti, modelēšana vienlīdz labi strādā gan eksakto zinātņu, gan humanitāro un sociālo zinātņu lauciņos.
Modeļi nedrīkst būt pārāk sarežģīti. Šādi modeļi ietvertu sevī pārāk daudz mainīgos, un, lai noskaidrotu visus nepieciešamos datus, ir jāiegulda pietiekami liels darbs, lai neatmaksātos modeļa izveide. Galu galā, modeļi ir paredzēti, lai atvieglotu zinātnieka darbu, nevis lai to sarežģītu.
Modeļi nedrīkst būt arī pārāk vienkārši. Vienkārši modeļi apraksta vienkāršus procesus. Lai vienkāršā un uzskatāmā veidā aprakstītu vienkāršus procesus, modeļi gluži vienkārši nav nepieciešami.
Modeļi un to “ģimenes” (t.i. līdzīgi modeļi, ar nelielām izmaiņām) mēdz būt daudzfunkcionāli. Tas pats modelis, kas apraksta brīvprātīgu semināru apmeklējuma samazināšanos, ne visai pārsteidzošā kārtā var izskaidrot arī apmeklējuma samazināšanos citos brīvprātīgos pasākumos, jo modelī izmainās tikai vide un mainīgo sākotnējais lielums. Tomēr daudzfunkcionalitāte ir daudz spēcīgāka: tendenci šķērsot ielu neatļautā vietā pie kāda noslogota krustojuma var izskaidrot līdzīgi kā masalu epidēmijas uzliesmojumu, pielāgojot ne tikai vidi un sākotnējos lielumus, bet arī modeļa sastāvdaļu dabu un savstarpējās attiecības.
Par modeļiem ārpus konkrētiem kontekstiem ko vairāk pateikt ir grūti. Tie kalpo akadēmijai, žurnālistikai un uzņēmējdarbībai gluži kā skaitļi un matemātiskās darbības, vienkāršojot dzīvi tiem, kas to izmanto.

Bet arī dažādos kontekstos ir sarežģīti runāt par modeļiem. Drīzāk saruna pievēršas kontekstam, padara to par galveno tematu, ar ko tiek salīdzināts modelis, kas pārbauda modeļa efektivitāti. Runājot par modeļiem psiholoģijas kontekstā, mēs vairāk runājam par psiholoģiju, tikai pieminot modeļus.
Ja varam par kritisko masu un ķēdes reakcijām runāt arī cilvēka rīcības un sabiedrības kontekstā, mēs pieņemam faktu, ka cilvēku darbību nosaka tiem apkārt esošo cilvēku darbība. Gadījumos, kad arī tā ir lielākoties pakārtota citu rīcībai, vismazākie spontānie, nepakārtotie notikumi var noteikt lielas ļaužu masas darbību. Vēl vairāk, šiem notikumiem nav jābūt īstiem, pietiek ar spēcīgu ilūziju, ka kaut kas ir sagaidāms, lai cilvēki savus lēmumus pieņemtu atbilstoši šim sagaidāmajam scenārijam, bieži vien tā pat izraisot jau minēto notikumu.
Izprotot kritiskās masas un ķēdes reakciju modeļus un atceroties projekta “Teksti” pirmajā nedēļā apskatītās eksistenciālisma tēzes, indivīds paskatās no malas uz savu uzvedību un saprot,...
...ka pakārtotās darbības var novest pie nevēlamiem rezultātiem,...
[darīšana tāpēc, ka citi to dara, nenozīmē, ka tev būs labāk, tas nenozīmē pat to, ka citiem būs labāk, jo arī citiem var būt līdzīgi iemesli darīšanai]
...ka primārās darbības, iniciatīva ir daudz nozīmīgākas nekā varētu šķist,...
[ir vērts dibināt partijas, iepazīties ar meitenēm, kas tev patīk, protestēt pret SVF, izslēgt gaismu, izejot no istabas, blogā runāt par interesantām lietām, nodot baterijas un pudeles otrreizējai pārstrādei, balsot Eiroparlamenta vēlēšanās un sākt dejot, jo var gadīties, ka partijā iestāsies citi, meitenes iepazīsies pretī, arī protestiem pievienosies, gaismu izslēgs, blogā komentēs, baterijas nodos, nobalsos un dejos līdzi. dažos gadījumos pat ļoti vērts, pat ļoti var gadīties]
...ka indivīds ir tiešā veidā atbildīgs par grupā pieņemtajiem lēmumiem, par semināra grupas iziršanu, par ielas šķērsošanu un sava parka piesārņošanu.

Sadarbība ir atkarīga no tā, vai cilvēki sadarbībai tic.
Cilvēka ticība sadarbībai ir atkarīga no cilvēka paša.
Tas, protams, nenozīmē, ka cilvēkiem jāupurē visa sava labklājība, kamēr daži “free-riding” nelieši iedzīvojas uz viņu rēķina. Tas nozīmē tikai to, ka, atsakoties no sakāpinātas skepses, aizspriedumiem un mizantropijas, pasaule var tikt uzlabota. Ka tam ir nepieciešama atbildība. Ka tam ir nepieciešama iniciatīva.
Mēs sākam.

Model [noun] - a system or thing used as an example to follow or imitate.
comments: jā, lūdzu? Tell A Friend Add to Memories

Subject:老子: 道德經
Time:23:33
Vispār jau es neesmu liels reliģisku ideju cienītājs. Man nekad bijis daudz ticības dogmatiskiem reliģiskiem tekstiem, kurā iekļautās morālās idejas ir jāpieņem kā patiesas. Manuprāt, filosofiski traktāti ar šāda tipa uzdevumiem tiek galā daudz labāk. Vismaz pamatojuma līmenī.

Īstenībā jau Lao Tzu tekstu ,, Tao Te Ching’’ īsti nevar uztvert kā reliģisku dokumentu. Es drīzāk to uztvertu kā filosofisku mācību, kuru īpašas nepieciešamības gadījumā var traktēt arī reliģiskās kategorijās. Lai gan tā noteikti nav patiesā teksta būtība. Un, vai ziniet, ,,Tao Te Ching’’ man pamatīgi iepatikās. Centīšos pārāk daudz šo tekstu neķidāt - labāk izlasiet paši. Nenožēlosiet.

Teksts uzsver nepieciešamību dzīvot saskaņā ar ,,tao’’ – burtiskā tulkojumā ,,ceļu’’, bet patiesībā diezgan grūti nodefinējamu jēdzienu, kas sevī iekļauj svarīgākos šīs mācības pamatprincipus. Īpaši neiedziļinoties doktrīnas detaļās, ,,Tao Te Ching’’ uzsver pasīva, mierīga dzīvesveida nozīmīgumu. Tikai tādā veidā ir iespējams sasniegt apskaidrotu, piepildītu dzīvi. Citi taoisma pamatakmeņi iekļauj vienkāršumu, pacietību un līdzjūtību.

Nē, nu ir jau skaisti. Lasot šos, starp citu arī angliskajā tulkojumā brīnišķīgi skanošos vārdus, ir grūti atkauties no stereotipiskām ainām, kur apgarots vīrs ābeļu paēnā dzer tēju, spēlē šahu un izbauda dzīvi. Literārā vērtība šim tekstam piemīt, un ne mazos daudzumos.

Īstam ,,tao’’ sekotājam ir jāizvairās no pasaules iedalīšanā ,,labs/ļauns’’ kategorijās. Dažādi morāli traktējamām darbībām un būtnēm ir vieta uz zemes, un cilvēkam ir nevis jāspriež par pasauli un aktīvi jāiesaistās tās izmainīšanā, bet gan jādzīvo saskaņā ar to. Aktīva pieeja problēmām nav ,,te’’ (burtiskā tulkojumā – laba īpašība) sastāvdaļa. Lao Tzu iesaka dzīvot saskaņā ar ,,tao’’ un izvairīties no morāliem spriedumiem. Šīs rindas man ļoti patika:

When the Tao is lost, there is goodness.
When goodness is lost, there is morality.
When morality is lost, there is ritual.
Ritual is the husk of true faith,
the beginning of chaos.


Te uzreiz ir nojaušama milzīgā starpība starp taoismu un citām reliģijām. Iztiksim bez morālām kategorijām kā tādām. Pārspīlēta spriešana par labo un ļauno var novest pie rituāla, dogmas, spītīgas domāšanas, sauciet kā gribat! Pievienojos. Man no nekā pasaulē nav vairāk bail, kā no cilvēkiem, kuriem ir pārāk liela ticība savām idejām. Pašpārliecinātiem ticīgajiem. Reizēm ir jāapzinās savu uzskatu un spriešanas spēju robežas.

Cita svarīga mācības iezīme ir nepieciešamība dzīvot mierīgu, ar laicīgu steigu neaizpildītu dzīvi. Daudz lielāka nozīme ir nevis statusa un dzīvesveida uzlabošanai, bet gan harmoniskām attiecībām ar pasauli un apkārtējiem:

In dwelling, live close to the ground.
In thinking, keep to the simple.
In conflict, be fair and generous.
In governing, don't try to control.
In work, do what you enjoy.
In family life, be completely present.


Lao Tzu uzbur saistošu sabiedrības idilli, kurā visi dalībnieki dzīvo pilnīgā saskaņā viens ar otru un neuztraucas par savas laicīgās varas palielināšanu. Katrā gadījumā nelīšana citu dzīvēs un samierināšanās ar apkārt notiekošo tiešām izklausās pēc formulas mierīgai līdzāspastāvēšanai. Vai tā ir cilvēka daba? Protams, ka nav. Pārāk liels inženierijas darbs ir iekļauts iekš tiekšanās pretī ,,tao’’.

Vai ,,tao’’ ir ceļš, kuru es vēlētos iet? Uz papīra - kaut vai šodien. Dzīvē? Grūti būs. Šīs gadsimtu gaitā krātās zināšanas tomēr ir pārāk attālinātas no Rietumu pasaules steigas. Droši vien es arī esmu maza skrūvīte stresa, agresijas un apskaidrības deficīta mehānismā.
comments: 8 izteica savu viedokli or jā, lūdzu? Tell A Friend Add to Memories

[icon] Par Tekstiem - 12. Aprīlis 2009
View:Jaunākais.
View:Arhivētais.
View:Draugi.
View:Par sevi.
Missed some entries? Then simply jump to the previous day or the next day.