alpu dakteris

13. Marts 2034

20:48

Manas Latvijas brīvdienas bija visdaudzveidīgākās un krutākās no tām, kādas vispār bijušas, bet tik un tā bija liels prieks braukt uz ārzemēm. Man pirmoreiz bija prieks braukt, jo parasti ir tā kā Strodam ar šņabi Poziķivukā - negribas, bet vajag. Bjelostokā šoreiz Basja mani sagaidīja kā nākas, jo ierados dienā, kurā biju solījusi. Bjelostokā esmu bijusi kaut kādas 5 reizes, bet nemaz ar nezinu, kā izskatās tā pilsēta, jo vienmēr laiks pavadīts kaut kādos nostūros. Ceru, ka tā arī paliks. Dāvanā dabūju Basjas lasītās marinētās sēnes un nākamajā dienā laidu uz savu turpmākā pusgada mītni Lodzu.

Lodzā es darbojos ļoti krutā institūtā ne tikai tāpēc, ka tas vienkārši ir kruts ekohidroloģijas institūts, bet arī tāpēc, ka tur ir guļamistaba ļaudīm, kuriem nepieciešama diendusa. Šī nedēļa pagājusi skaisti - beidzot attaisnoju savu lielo briļļu esamību un nopietni darbojos laboratorijā. Tā kā bija jāstrādā ar dns, kas ir sīks sūds, ko viegli sabojāt, bieži bija jāapslakās ar spirtu. To, ka man nav nekādas dižas laboratoriju pieredzes, es nebūt neslēpju. Un to arī nebūtu iespējams noslēpt - to skaidri priekšā pasaka manas kustības. Līdz šim nevēlamos šķīdumus, ko pati sev esmu gāzusi virsū, ir noķēŗis kāds cits, bet esmu informēta par to, ka visticamāk tagad manā dzīvē sāksies skaistais pirmo ķīmisko apdegumu laiks.

Pirmā diena tajā spirta brūzī, protams, bija spirituāla. Tā kā visu dienu uzmanīgi biju skatījusies uz ļoti tuvām lietām, tad dienas beigās, ejot mājās, īsti nevarēju aptvert dažādu priekšmetu attālumu un kustības ātrumu. Tā veikalā h&m ieskrēju manekenā un to apgāzu. Tajā mirklī man bija tikai viens jautājums - ko es daru tajā veikalā, ja atnācu pēc ēdamā? Nākama diena, protams, bija vieglāka, jo pirmā spirta brūža diena - tā vienmēr ir šausmas. Tagad ir tā, ka mājās cilpoju ar plašu smaidu, jo nenormāli patīk viss. Te gan ir jāatceras, ka sākumā biju baigā eiforijā par Brazīliju, bet tad es nokritu no klints. Tā kā rīt sākšu arī poļu valodas nodarbības, tad ir cerība, ka tad, kad pienāks savainojuma brīdis (pagaidām velk uz tiem ķīmiskajiem apdegumiem), vismaz slimnīcā kaut ko varēšu pateikt.
Powered by Sviesta Ciba