alpu dakteris

22. Janvāris 2034

00:09

Turpinu sekot tēva dotajam padomam:

Pamodos. Padzēros ūdeni, pabrokastoju un atklāju, ka piecas kafijas karotītes tomēr ir mazliet par daudz, lai varētu izbaudīt kafiju nesteidzoties (uzsvars uz "izbaudīt"). Tā kā ir uzsnidzis sniedziņš balts kā vissmalkākie milti vai kā sav tikumiņš, tad atmetu domu iet cauri parkam, jo man ir tikai bezsniega apavi. Aizbraucu līdz universitātei, lai izprintētu kaut kādu sūda lapu, kurā jāuzraksta, kādus izvēles kursus šogad esmu paņēmusi. Kad nokļuvu printēšanas kantorī, atklāju, ka tajā ir bloķēts feisbuks, kas ir diezgan stulbi, ja šis papīrs man ir atsūtīts uz feisbuku. Sadusmojos un zvanīju kurseņiem, lai izteiktu lūgumu atsūtīt to sūda papīru uz e-pastu. Neviens necēla. Sadusmojos vēl vairāk un izdarīju to, ko parasti daru, kad sadusmojos vēl vairāk - aizbraucu nopirkt dziju. Atbraucu atpakaļ, izprintēju to sūdu, mēģināju aizpildīt, bet secināju, ka dažādu formu pildīšana nemanāmi izraisa manī pašnāvnieciskas tieksmes (to secināju, kad kaut kā nejauši izgāzos priekšā braucošai mašīnai). Devos pie ķīniešu beibes, kas man to papīru aizpildīja. Kad es būšu bagāta (pēc 3 gadiem) nolīgšu viņu, lai pilda visus dokumentus. Tad man bija jāiet pie pidara, kam tas papīrs japaraksta, lai pēc tam es to varētu nest uz vēl kaut kādu kantori. Dažkārt pālī es mēdzu runāt par "viņiem". Mūžīgi gribu zināt, kas "viņi" ir un ko "viņiem" no manis vajag. Iespējams, ka runāju par tiem ļaudīm, kas ir izdomājuši tās papīru sistēmas. Un tas pidars nebija darbā, tāpēc arī papīru neparakstīju. Cik liels ir sods ir par paraksta viltošanu gadījumā, ja nepieķer?

Braucot ar autobusu, divreiz satiku savu nemīļāko kursabiedreni, kas man skaidroja, kā tieši tikt līdz tam kantorim, kur mums kaut kas jāatdod, kaut arī padomu neprasīju. Divreiz viņai palūdzu man to nestāstīt, jo tāpat aizmirsīšu.

Atnācu mājās, uztaisīju vistas žopu. Izlasīju, ka Tatjana Ždanoka nelegali uztaisījusi izstādīti Eiroparlamentā. Noskatījos vienu Šerloka un vienu Ugunsgrēka sēriju. Paklausījos pankroku. Rītdien izlasīšu valdības deklarāciju un pilnīgi psiho ķīniešu beibes darbu par kaut kādu Ķīnas purvu, kurš man ir jāsaīsina (darbs, ne purvs. purvu noīsinājuši paši ķīnieši). Psihs tas galvenokārt ir tāpēc, ka rakstīts pērn, kad viņas angļu valoda un loģika bija tāda, ka bija pamatīgi jāpiedzeras, lai to saprastu (tā arī kļuvām par labam draudzenēm).

23:25

Pamodos. Uztaisīju revolucionāras brokastis. Aizgāju pie tā duraka, kam jāparaksta kaut kāds mans papīrs. Viņš mani nepazina. Tad biju uz vācu valodas klubiņu, kurā nolēmām, ka atteikšanās no vācu valodas stundām ir labākais, ko esam izdarījušas savu valodas zināšanu labā. Atbraucu mājās, paēdu vakariņas, tagad lasu to ķīniešu beibes darbu par purviem. Tās ir šausmas, jo viņa to rakstījusi pērn, un kopš tā laika viņa ir ļoti progresējusi. Nu, piemēram, tagad ir iespējams saprast, ko viņa saka. Bet purvu stāstā ir arī pa kādam jaukam brīdim. Piemēram, tas, ka viņa "water overexploitation" vietā uzrakstījusi "water overexplosion". Tas nekas. Pirms dažiem mēnešiem man viņai arī bija jāskaidro niecīgā atšķirība starp "parasite" un "paradise". Un vēl aizvien viņai biezi ir jāatkārto, kāda tieši atšķirība starp "poem" un "porn". Tas nav viegli, jo tā atšķirība tiešām ir nenozīmīga. Izdomāju, ka uzadīšu cepuri ar mākoņiem.
Powered by Sviesta Ciba