19:35
Tatad viņnakt ar bungāru džeku iepazināmies labāk, smēķējot meiteņu tualetē. Es biju pirmoreiz ar pīpi tualetē, bet neesmu pilnīga idiote, tāpēc pirms tam rūpīgi apskatījām, vai tur ir Ugnsgrēka signalizācija. Nebija. Nākamajā vakarā, protams, mums bija vēl viens iepazīšanās pasākums. Kad gāju uz šo tusofku, novēroju, ka bungārs man iet pa priekšu. Man vienkārši saļima ceļi, kad ieraudzīju, cik veikli un vienaldzīgi viņš atvēra alus pudeli pret ceļazīmi. Pie viena nospriedu, ka atstāt iespaidu uz mani laikam nav pārāk grūti. Tā sākās viesības, un kādā mirklī mēs saskrējāmies. Arī tas bija ļoti skaisti - es stāvēju ar alus pudeli rokās, viņš ienāca istabā kā tāds Ričards Bitter Eškrofts, saskandināja un notinās. Pēc pāris stundām uzradās, lai paprasītu, vai man gadījumā nav šņabis. Nebija. "Ai, ja Tev nav, tad nevienam nebūs!" viņš izsecināja. Domāju, ka secinājums bija pareizs, jo beigu beigās paliku līdz viesību beigām, un, ja kādam būtu bijis šņabis, es točna to zinātu. Mīļākais viesību moments ļoti patiktu Loginai, jo tas bija ļoti random - mirklī, kad visi kulturāli sēdēja uz krēsliem un pārrunāja globāli nozīmīgus jautājumus, serbu Aļoša ar abām rokām saķēra manu pēdu un, skatoties man acīs, sacīja: "Fantastiskas kurpes!" Mājās pa īsceļiem mani veda džeks, kurš arī dzīvo manās kojās. Kādu brīdi man atkal uznāca domas par to, ka varbūt visi cilvēki šajā pasaulē nav labi, jo viņš mani veda cauri tumšiem krūmiem un dubļiem, par ko liecina manu apavu izskats šodien. Tomēr nolēmu, ka diez vai viņš mani nogalinās, jo visi redzēja, kā viesības pametam kopā, - tātad viņš būtu pirmais, uz ko Kristu aizdomas. Tik stulbs nav neviens.Pirms pāris dienām ar savu ķīniesu džeku norunāju, ka šovakar iesim uz striptīza klubu, jo nekad tādā neesam bijuši. Pirms pāris stundām mums bija kaut kāda tikšanās, kurā mums jānoorganizē, kā, kur, cik un kāpēc mācīsimies vācu valodu. Auditorijā bija dahuja cilvēku. Ienak Eškrofts, apsēžas man blakus, kā rezultātā nedzirdēju gandrīz neko no tā, ko mums stāstīja, jo visu laiku ņirdzām vai arī runājām par kaut ko ļoti nopietnu. Svarīgākais, ko sapratu - pēc šīs tikšanās katram no mums jāparakstās kaut kāda sarakstā, kas atrodas gaitenī. Tā kā es vienmēr sēžu pirmajā solā, tad, protams, pie saraksta biju pirmā, lai secinātu, ka mana vārda sarakstā nav. "Nebēdā, var taču parakstīties jebkur citur!" mani mierināja Eškrofts, un mēs abi parakstījāmies uz kaut kāda random plakāta. Tad es sāku intensīvi domāt, vai būtu labi uzaicināt viņu pievienoties mūsu striptīza kluba apmeklējumam. It kā jau nekas sevišķs, bet tomēr gan jau atrastos ļaudis, kam tas liktos jocīgi. Nodomāju, ka, ja viņam liksies tas kaut kā nepieņemami, tad tā būs pirmā pazīme, ka lohs. Tā iesāku stāstīt, ka šovakar ar ķīniešu džeku eju uz striptīzklubu, jo nekad neesam bijuši. Eškrofts mani pārtrauca apmēram pusvārdā: "Es arī! Es arī! Es arī nekad neesmu bijis. Drīkst ar Jums?" Drīkst, baby, drīkst.