20:30
biju bijusi prom no amsterdamas desmit dienu, bet jau biju paguvusi aizmirst, kā tas ir, kad žoels ved. tas, ka atpakaļceļā (tātad - pālī) braucu uz stūres, pat bija mazliet romantiski, jo to var darīt tikai titānika pozā, bet, kad viņš pilnā ātrumā tumsā brauca pa meža taku, kas dažkārt gandrīz iebrauc upē, informēju vīru, ka viņš ir izvarotājs.nākamajā rītā pamodos divas stundas agrāk nekā vajadzēja, jo nevarēju aizmigt no bailēm. kad pamodināju vīru, asarām acīs lūdzu, lai salauž man kāju, jo negribu nekur braukt, jo man ir vājprātīgi bail. nelauza. lūdzu, lai pagrūž mani zem vilciena, un solīju pirms tam parakstīt papīru, ka esmu pati to atļāvusi. negrūda. kad stāvējām vilciena stacijā un vīrs paijāja man muguru, ļoti gaidīju, ka pēkšņi viņš izvilks dunci un iedurs to man starp ribām, lai nogalinātu manu vājprātīgo uztraukumu. viņa vietā es to būtu izdarījusi, jo tik ļoti nobijušos mani viņš nekad nebija redzējis, un no kaut kā tāda ir jātiek vaļā. tā kā vīra kungs mani nenodūra, šorīt no rīta atčoknījos tropos.
tā kā pagājušo vasaru aizvadīju nīderlandē, kur tā bija lietainākā un aukstākā vasara kopš meteoroloģisko novērojumu uzsākšanas, vasaras temperatūru nebiju jutusi 2 gadus. tāpēc nebija nekāds brīnums, ka, izejot ārā, es vienkārši sajuku prātā. tā kā esmu piecdesmit kilometru no ekvatora, tad nav arī nekāds brīnums, ka pēc pusstundas saulē jau jūtu mēreni apsvilušus plecus.
pagaidām mēs dzīvojam mājā, kuras saimniece ir itāļu karaliene elizabete - tātad veca un visu laiku kapā džiniņu. kad uzpeldējām pie itāļu karalienes elizabetes, viņa uzreiz mums sadabūja savu mazdēlu, kas mūs pēc desmit minūtēm aizvedīs uz pilsētu. tā kā esam dienvidos, tad tas, protams, notika pēc 2 stundām, bet notika labi, jo tad, kad ar tikko satiktiem džekiem sēdējām mašīnā, pīpējām lētas cigaretes un braucām garām visādiem, kas uz ielas pārdod kontaktus un apelsīnus vai vienkārši kaujas, nolēmu, ka tomēr labi, ka tas žoels man to kāju nesalauza, zem vilciena nepagrūda un dunci ribās neierāva. un, skatoties, kā cilvēki te pārvietojas pa ielām, sapratu, ka žoels brauc pavisam normali.
no rītiem un pa dienu ir riktīgi silts un saulains, un deg pleci, bet pulksten četros ir klāt negaiss, kas ir ļoti smuks un turpinās līdz naktij. tapēc tad mēs sasēžamies ap galdu un darām to, ko pieklājas darīt āfrikā - tātad kārtīgi pieēdamies.