alpu dakteris

01:05 - ich liebe neon indian

neon indian bija 2009. gada neveiksminieki, jo, kaut arī bija ierakstījuši vēl aizvien manu mīļāko čilveiva albumu, es vienkārši par viņiem aizmirsu un savā gada topā nemaz neiekļāvu, kaut viņi bija pelnījuši pirmo vietu. nu, redz, tā var neveikties.
šodien neon indian uzstājās amsterdamā pēc diviem neciešamiem izpildītājiem: viens bija džeks, kas gribēja būt villijs meisons, bet nav sarakstījis "oxygen", otri bija kaut kādi garlaicīgi noizrokeri ar tik vienaldzīgām sejas izteiksmēm, ka, ja no rokām izņemtu ģitāras un ieliktu adīkļus, nekas nemainītos.
es biju ieņēmusi prātā, ka neon indian būs viens pats alans palomo, kas sēdēs pie kompja, no kura laidīs kaut kādus bītiņus, un pusšķībi dziedās. tātad nekādas lielas cerības nemaz ar uz šito neliku, bet gribējās tomēr redzēt un apstiprināt savu hipotēzi "čilveivs nav mūzika, kas vispār būtu jāizpilda dzīvajā".
bet šoreiz konkrēti aplauzos. pirmkārt, alans palomo nebija viens pats, bet gan vēl ar diviem čaļiem un meiteni neskūtām padusēm. otrkārt, uz skatuves bija tik daudz visādu prinčendāļu, ka alanam bija jātresī viena kvadrātmetra platībā (šis kvadrātmetrs, protams, bija man tieši blakus).
tad, kad oslo notika visas tās lietas, tur bija paredzēti 2 prinsa koncerti. tie beigās, protams, tika atcelti, un prinss izdomāja, ka atbrauks uzspēlēt amsterenē. es, protams, palaidu garām tieši tās ziņas, kur teica, ka pēc biļetēm jāskrien tagad. TAGAD. tātad prinsu neredzēju, bet alans palomo - tas ir jaunais prinss, jo izskatās tieši, tieši kā prinss un arī kustas tieši tāpat. un kas ir prinsa vizītkarte? kaisle ir prinsa vizītkarte. tagad arī alana palomo vizītkarte.
man jau neon indian ir sirdī, tāpēc es jutu, ka sāks ar "local joke", un tā arī viņi darīja. un jau tās pašas pirmās skaņas bija kā riktīgi karstā dienā (kādu gan ļoti sen neesmu izjutusi) uz galvas uzliets mohito ar to sasmalcināto ledu. palomo tresī, kliedz un izredzētās dziesmas pārpiš līdz bezjēgai ar savu vīuvīu aparātu, un es totāli hujeju. tad viņš man uzmeta virsū glāzi un pats krita gar zemi (atgādinu, ka viņam pieejama telpa viena kvadrātmetra platībā).
kad piektdien jau reālā švammē ierados kādā bārā un pasūtīju "sliktāko, kas te dabūjams", man atnesa tekilu. arī neon indian domā, ka slikti ir jaunais labi, un tāpēc piš no kakliņu tekilu. džeki beidza ar "deadbeat summer", un man šķita, ka tagad pamirst mana sirds. protams, viņus izvilka uz skatuves vēlreiz, lai viņi pa īstam beigtu ar "should have taken acid with you". domāju, ka tas būtu vienīgais iespējamais veids, kā mani varētu pierunāt uz skābi - tikai kopā ar alanu palomo. bet diez vai tas notiks, jo dažas minūtes pēc koncerta daļa publikas gāja ar viņu bazarēt, bet es nevarēju pakustēties un sarunāt skābes randiņu, jo vienkārši biju totālā autā, kas nozīmē, ka vairs neatceros nevienu burtu un neatceros, kā tieši bija jāstaigā. ja gads beigtos tagad, tad šis būtu gada koncerts (baigais pagodinājums).

• pisties

02:02 - brutāla koļīšana

tas, ka koncerts bija perfekts, tas vēl tā. tā kā dzīve vispār iet uz augšu, protams, iepazinos ar ļoti simpātisku džeku, kurš pilnīgi noteikti ir dzimis astoņdesmitajos, jo tikai astoņdesmitajos dzimušie koļī tik brutāli.
pirmās divas grupas bija diezgan lieli mēsli. tāpēc posīju apkārt, līdz pamanīju, ka kāds džeks - avpizģenais fotogrāfs - (ne tas sliktākais) konkrēti blenž virsū. nu, neko, vai ta` nedrīkst blenzt? kad beidzās otrā stulbā grupa, džeks pienāca klāt, lai atvainotos, ka kaut kādā mirklī mani esot pagrūdis. cik skaisti! brutālāka koļīšana nav iespējama, un man jau tā koļīšanas zinātne ir otra mīļākā aiz hidroloģijas, tāpēc nebiju uz mutes kritusi un vēlējos pierādīt, ka arī es neesmu kaut kādas deviņdesmito gadu ģimnāziste: "mani pagrūdi? nepamanīju. ja dari to tik maigi un nemanāmi, tad droši drīkst vēl." džeks pazuda, lai pēc mirkļa būtu atapakļ ar tiešām lētu, bet ļoti mīļu triku: "klau, es te drusku pafotogrāfēju, man ir arī Tavas bildes. varbūt iedod e-pastu, aizsūtīšu." es ar mieru. es neesmu nekāda tur ciema princesīte un neesmu radusi pie tik brutāliem koļītājiem, tāpēc nevar mani vainot pie tā, ka manu rīcību sāka ietekmēt mulsums. tas ir tā - meklēju lapiņu, kur uzrakstīt adresi, turpinu runāties, aizrunājos, gribu jau plēst ārā papītu no blociņa, līdz džeks mani aptur un saka: "pag, pasi nevajag plēst." paksatos - man rokās latvijas republikas pase. džeks prātīgs - tiešām pasi nevajag plēst. noplēsu citu papīru, mazliet pabazarējām un beigu beigās arī iepazināmies. atnāku mājās un e-pasts ir klāt. re ku es ar neon indian:

• 9 pišas
• pisties