16:38 - šarma dzimšanas diena
"tās ir šausmas, kā vakar ir dzerts. šausmas!" vakar atklāti sacīja šarms, kurš tikko bija atgriezies no makšķerēšanas, uz kuru bija devies piecos no rīta pilnīgā hlamā. tas, ka šarma dzimenē es nepalikšu ar pilnu rubli, bija skaidrs tāpat, bet to, ka man nāksies iedzert šņabi par katru reizi, kad noklepojos, īsti nezināju, un varbūt Jūs nezinājāt, ka man ir klepus, tātad beigās biju tādā pašā stāvoklī kā šarms, toties gudrāka nekā pirms tam, jo kaut kāds ments man iemācīja kauties ar zēniem, kas grib dot pa muti. šarms nākamajā dienā veica manu iemaņu pārbaudi un secināja, ka kaut ko esmu iezubrījusi.sestdienas rītā pamodos un sapratu, ka pie kursītes uz cocknesi braukšu vēlāk, jo šobrīd tas tiešām vēl nav iespējams. tā visu dienu kārtīgi izstrādājos (mans darbs ir gulēšana) un tad, kad atpakaļ no copēšanas ieradās šarms ar mentu un ar varu lēja mutē viskiju, sāku justies manāmi labāk, bet tas jau bija pietiekoši vēlu, lai cockneses autobusi būtu aizbraukuši bez manis. nu, tad jau vairs neko. ja vēl vienu minūti domāju, ka tad jābrauc mājās, bet tad atčoknījos, ka esmu taču pie šarma, un, kā zināms, no viņa tik viegli prom nevar tikt.
viegli nav, bet tas izdevās aigai, kas aizgāja ciemos pie filipiņa, pirms tam mums atlejot mazliet džeimsona kanniņā, kurai beidzot ir radies kāds pielietojums. sildošais šķidrums rosināja mūs spēlēt prātu attīstošas spēles, piemēram, zivju spēli, kurā jāsauc zivis, kā arī zirgu spēli, kurā jāsauc zirgi, un medus koka spēli, kurā jāpasaka, kas īsti ir medus cocks. tā sēdējām, cieši saspiedušies, dīvānā, līdz kanniņa bija piebeigta un bija jāiet pēc alus. džeki ilgi čakarējās, tāpēc salasīju naudu, ko šarms bija izmētājis un izspārdījis pa kāpņu telpu, un devos lejup. ierados veikalā, tur, protams, iepazinos ar vietējiem plenčiem, kas uzstāja, ka man ne par kādiem aliem nav jāmaksā, to darīšot viņi. domāts - darīts. savācu sev pienākošos aliņus un tipināju ārā no bodes. tur pretī - šarms un ments. džeki, protams, sajūsmā par to, ka beidzot satikuši ideālo sievieti - tādu, kas ne tikai aizies pēc aliņa, bet arī neiztērēs nevienu santīmu. šarms no priekiem aizmirsa, pa kuru galu jādzer alus, tāpēc pārsita pudeles apakšu un loksēja iekšā.
te nu bija kārta tādiem jokiem, ko neviens cilvēks ar kaut mazlietiņ skaidru prātu, neuztvertu, bet mēs kritām gar zemi, kārtojot manu brīvas sievietes komplektu, kas sastāvēja no atkritumiem. šarms pierādīja, ka viņa derdzīgā 5nizza balss aizņem trīs oktāvas, bet ments žagojās jau ceturto stundu un, ja kas, nebija beidzis arī šorīt no rīta.
ments atplīsa, tāpēc varējām darīt ko pretlikumīgu - nobaudījām gardo rīslingu un parunājāmies par zēniem un meitenēm, un attiecībām. aiga noteikti bija domājusi, ka šarms, kurš tā arī iepriekšējā naktī nebija gulējis, jo bija jāmakšķerē ar robi, kas ir cilvēka etalons (strādā par kanalizācijas rūķīti, makšķerē), būs atplīsis, bet sešos no rīta aiga mūs ieraudzīja, pie galdiņa kapājot. bijām uzvarētāji, un tad visubeidzot varējām iet gulēt.
aigasprāt, nākamajā naktī ar mentu nemaz neesam gulējuši, bet gan visu laiku runājuši. jā, runājuši noteikti - no rīta pierunāju viņu vēl mazliet iekapāt šņabi, kā arī atrunāju viņu pierunāt mani pievienoties. kopumā šarma dzimšanas dienas balli vērtēju ar deviņām ballēm, viena balle pazudusi - tā ir elīnas kursītes balle, kurā tā nemaz beigās neierados. bet vai tiešām mani pie tā var vainot?