alpu dakteris

01:32

mēs tā arī nekad nesapratīsim, vai esam vēmuši kopā, vai ne, jo mūsu atsevišķie stāsti ir romantiski, ticami, bet ne par ko nav saliekami kopā, bet es vislaik ciešos, ciešos, jo gribas vemt tagad un vakar, un aizvakar, bet vasaras beigās iemācījos, ka, lai kā arī būtu noticis īstenībā, noteikti vajag kādu, kurš pietur matus. tā kā neviens nav tik iejūtīgs, lai pieturētu šobrīd, tad vemt nedrīkst. šodien ir beidzies mans visu laiku apjomīgākais virtuālais romāns, un rīt, kad ieradīsies latvijas iejūtīgākais zēns, es izvemšos, jo beidzot kāds tos matus pieturēs. man ir jāiet gulēt, sīkumos neiedziļināšas, tāpat neiedziļināšos rītdienas kontroldarba tematā, jo daudz mīļāk un svarīgāk ir sevi sagatavot trīs dienu nopietnām balllītēm ,un es mīlu bruno, jo trīsreiz var minēt, kuru džeku viņš ir ielicis spēlēt tūliņ aiz manis i love you dzimenē sestdien.

• pisties

06:37

vakardien otra šausmīgākā lieta bija tā, ka sētnieks ar savu sniega šķipeli tā pa čorno man iegāza pa kāju. pats par to bija ļoti pārsteigts, bet ne tik pārsteigts kā par to, ka pēc šī sitiena es vispār turpināju stāvēt.

• 2 pišas
• pisties

18:14

pirmoreiz necik, necik nemācījusies uz kontroldarbu aizgāju pirms mēneša, ziniet, iepatikās, jo vienmēr jau kaut ko var izpīpēt, pat tad, ja tas ir "šī augsne ir tieši šeit, jo katrai lietai ir sava vieta un šīs augsnes vieta ir tieši šeit". man jau bija gana ar, iespējams, visu laiku sliktākās kartes izveidi un tad, kad man galvā parādījās filmiņas ar dāvanam krogam dzimenē, sapratu, ka esmu apsitusies un ir laiks iet. manis izveidotā augāja karte bija tik slikta, ka pasaules iejūtīgākais zēns pat teiktu, ka šoreiz ir kaut kāda vaina manai kartītei. un mārtiņš, ieraudzījis manu ārprātu, saprata, ka, ja tā ir karte, tad viņš ir džedajs, un laikam jau īstenībā nav. ne karte, ne džedajs. kad devos pakaļ pie erlenda oijes pēc augšņu kartes, viņš dega ziņkārībā redzēt, kāda ir mana jaunā karte, jo jau par veco augšņu karti viņš bija kārtīgi nodročījis. ieraudzījis jaunu kartīti, viņš brīdināja, ka tik daudz pīpēt esot kaitīgi. baidos, ka šoreiz nebija runa par mani kā kurjagu, bet gan par mani kā pothedu. pirms došanās aizstāvēt savu ārprātu jau brīdināju pasniedzēju, ka viņu var piemeklēt viegls ģībonis, bet beidzās viss ar to, ka es dabūju labāku atzīmi nekā džedajs mārtiņš, jo, kā atzina pasniedzēja rūsiņa - zīmēt es čista nemāku, bet runāt gan. tad es biju laimīga un braucu mājās, un trolejbusā man ne par ko piepisās kontrole. atpisās, kad palūdzu izsaukt policiju, jo man vajag protokolu, lai to varetu apstrīdēt, jo noliedzu savu vainu konkrētajā gadījumā. ā, esmu tik laimīgs un anetei uzsaukšu vīnu par trim latiem.

• 6 pišas
• pisties