14:56
vakar biju izlēmusi, ka tomēr gejbāram nē, jo ne man gribas dejot, ne neveselīgi uzvesties, ne ballēties ar meitenēm (tādam vājprātam man ir ļoti jānobriest), tādēļ vienu pēc otra printēju publikācijas par savu tēmu, kamēr salauzu printeri, un ar nopietno seju lasīju, piemēram, "changes of reanalysis - derived northern hemisphere summer warm extreme indices 1948-2006 and links with climate variability" un "frequency of precipitation and temperature extremes over france in an anthropogenic scenario: model results and statistical correction according to observed values", līdz pati sevi nodevu un pa kluso maidzītei pateicu, ka vislabāk no visām viesu mājām man patīk gulēt tieši pie šarmiem, jo tur nav kaķu, tur neviens nekrāc, negriež zobus, tur nav simfoniskā orķestra, tur neviens nestaigā pa istabu, tur neviens nerunā, tur man ir daudz vietas, tur neviens neņem nost segu, tur sētnieks nesaluka ielu un viss ir zajebis. protams, pēc tādas atzīšanas es attopos jau tur, man līdzi ir gangsteru spēle, kuras noteikumos norādīts, ka spēle jāsāk tam, kurš visvairāk līdzinās kādam no gangsteriem. tad es arī sāku nopietni domāt par savu sapņu galdu. vēl gluži nesen (teiksim, pirms pusotra gada) es īsti nevarēju saprast, priekš kam vispār vajadzīga tāda mēbele kā galds, man istabā, piemēram, nav. maidzīte kā galveno izskaidrojumu tam, ka nu man galds ir svarīgs, minēja iespēju, ka varbūt es vienkārsi ballējos ar citiem cilvēkiem, ar tiem, ar kuriem neballējos divtūkstoš sestajā. no sākuma es to noliedzu, bet tad atcerējos, ka, ja strods (čau, ctrl f!) divtūkstoš sestajā mani būtu aicinājis uz spēlēm, es viņu uzaicinātu iet dirst, taču tagad uz jautājumu "ko darīsi?" atbildu ar "jā!", jo man ir agricolomkas (tam nav nekāda sakara ar agri, kaut arī viņš ir ļoti smuks), un strodjiks mani jau gaida ar kafiju, rindiņā saliktiem biezpiena sieriņiem un kaut ko veģetāru. tātad galds tagad ir svarīgs, es pat varētu izmest savu, jā, savu gultu un tās vietā likt galdu, uz kura es arī gulētu. galds būtu ar lielu virsmu (vismaz tik, cik i love you apakšas galdi) un divos līmeņos - augšā tiktu spēlētas spēles, bet bīdāmajā apakšā būtu novietotas dzērienu glāzes un čipsi. zem galda stāvētu kaste ar spēlēm un kaste ar gultasveļu, jo es tomer uz ta galda gulēt arīdzan. un runājot par savu sapņu divguļamo galdu un biezpiena sieriņiem, esmu aizmirsusi, ka patiesība esmu drausmīgi satriekta, jo šodien saņēmu ziņu, ka nākamnedēļas notekūdeņu attīrīšanas mitrzemju konstruēšanas kursi ir atcelti, jo ir pieteikušies divi vai divi ar pusi cilvēki. tas, ka karpača, iespējams ir skaistākā vieta pasaule, būtu mazliet pohuj, bet es jau biju izdomājusi, cik ļoti es mācēšu konstruēt tās mitrzemes, tagad esmu izmesta no laivas, jo nesaprotu, kā gan cilvēks var dzīvot ko tādu nemākot, iespējams tīri labus padomus es gūšu mārtiņa vaivara atvadu ballitē "fantasķika", jo tas viss nozīmē, ka es redzēšu, ko nozīmē 2046 un kur ziemo īstās pačkas.