18:30 - attractive, sustainable, not fair
šis ož pēc kaut kā tik skaista un laba, ka es pat nevaru atrast vārdus latviešu valodā, lai aprakstītu to, kāpēc katru dienu savā mīļākajā valstī polijā modos ar to, ka kādam rakstīju īsziņu par to, ka šī gan būs jauka diena. tāpēc izmantošu arī vārdus angļu un vācu valodā. es tā vairāk nedarīšu, jo man pašai besī, ka kaut ko sauc par trendy.ierodoties varšavā, inga no somas izvilka stabuli, tāpēc pirmā sadaļa šajā saundtrekā ir noah and the whale - 5 years time. te mēs atcerējāmies, kā īsti izskatās kārtīgi izplaukušas lapas un kā sāp pleci no smagu somu staipīšanas. jau tad, kad ieradāmies uz konferences dalībnieku satikšanos, man bija skaidrs, ka zēni, kas uz jautājumu par savu mājvietu atbild ar "austria warszawa brussels", būs ļoti īpaši zēni. kad sapratu, ka "austria warszawa brussels" nozīmē austrijas un beļģijas zēnus, kas mācās varšavā, bija skaidrs, ka atliek vien izstāstīt stātu par to, ka reiz pukkelpopā flāmu zēnu nissan atslēgas izmetu misenē, lai mēs jau nedaudz pēcāk dotos ārā meklēt mēnesi, jo nevarējām vienoties par tā krāsu. mēnesi neatradām, bet atradām māju, kuras dienā vairs tur nebija.
rītā jau otru reizi iepazināmies ar to pašu lekciju, ko pasniedzējs jakobs bija prezentējis dienu iepriekš. tas izraisīja zināmu apjukumu, bet, kad vinš to atkārtoja trešo, ceturto un piekto reizi, tad jau tas izpelnījās ovācijas. tā kā man jau pēc divām naktīm izrādījās par maz miega, tad apmēram pusi no visām kafijām lēju ārā, daļu arī uz sava mēteļa, kas tagad izkskatās pēc misenes, nevis pēc kafijas vanniņas, jo tur ir arī salātu mērce un smilšu ceļš, jo ar briseles kāpostiem izdomājām atkal iet meklēt mēnesi, bet pēkšņi atradām zvaigznes, ka mūs nogāza zemē, kur gulējām un skatījāmies. sapratām, ka poff par kaut kādu mēnesi, ja ir tādas zvaigznes. te saundtrekam ir jāpievieno kaut kas no entonija, jo briseles kāposti lielījās un lielījās par to, kā viņš tad, kad es jau būšu gabalā ies uz "anthony and the johnsons. (rādot ar pirkstu uz mani) you and the johnsons". protams, tik ilgi lielījās, kamēr biļetes bija izpirktas, haha. briseles kāposti ir tāds zēns, kurš ar nepārvērtējumu mirdzumu acīs stāsta pasakas franču valodā par visu, ko es gribu dzirdēt. franču valodā, jo flāmu valoda izklausās pēc alus bundžas ņurcīšanas. tas ir tas, kas mežā redz briesmoni, tad mani nobiedē ar šo stāstu, bet beigās ejam to briesmoni kopā skatīties un skrienam ārā no disenes nodziedāt abbas instrumentālās partijas. tas ir tads zēns, ar kuru ļoti labi var dejot, bet tas nav tas, kas mani var paņemt aiz kājām un tirināt gaisā. tas jau ir cits. daniels ir tads zēns, kurš ir no austrijas, tāpēc es viņam varu teikt die fantastichen vier un mutter, komm zuruck zum zug un zīmēt oktoberfest bildītes. ir daži zēni pasaulē, ar kuriem nekad nevajadzēs taisīt bebīšus, bet viņi tik un tā ir no zelta taisīti un allaž ļoti iepriecina. latviešiem tādi ir jānis strods. nu, tādi ir arī šie divi. ar danielu mēs darījām duadz muļķību. piemēram, nogriezām man matus, lai tos pēc tam liktu degunā, acīs, ausīs, mutē. arī kliedzām kā kraukļi. ērglis pisas ar mani. un viņš arī teica, ka, ja viņš būtu mazs bērns un vecāki prasītu, ko viņam dāvināt dzimenē, viņš teiktu, ka elīnu, jo ar to visu ko var darīt. es šo rakstot, tūliņ jau sākšu piņņāt, jo zinu, ar kadu brokenheart tas beidzās, bet noteikti jāpastāsta, ka šitais zēns man iemācīja svilpot un pasniedza dāvanā manu savu mīļāko t kreklu ar uzrakstu "herein spaziert". nu, redz pasaule ir skaista, jo pēc visa kā mums vēl kopā jāpaliek varšavā, jo mēs tur gaidām autobusu, bet viņi mācās. i mums krutu barčiku bez nosaukuma parādīja, i piedzērās kā lohi. kad nu bija laiks atvadīties, es jau domāju, ka jādara tā un šitā, lai nesāktu piņņāt, biju pat ļoti labi izdomājusi, ļoti, ļoti labi. nu, tad īsi pirms braukšanas aizgājām uz universitāti, lai pieklājīgi atvadītos. apmēram pēc divdesmit minūšū ilgas telefnsarunas un vienam otru meklēšanas sapratām, ka esam dažādās universitātēs dažādos varšavas galos, bet mums tūliņ jābrauc prom, kas nozīmē, ka ieskanas lavander diamond - you broke my heart un viss tur pa gaisu. ja šajā mirkli būtu klāt kardiologs, pie kura dzīvojām varšavā, viss jau būtu kruti, jo tāds taču ir kardiologu uzdevums.
māju autobusā es iekāpu tik piekususi, ka drīzāk mani stūma, bet tas laikam kaut kāds likums, ka klāt šādos gadījumos piecērtas kāds amerikānis, kuram ir kaut kādas probl1ēmas. bet šis, atšķirībā no tā, kas mūs ar tomu uzrunāja salacgrīvā, ne tikai izskatījās pēc eliota smita, bet bērnībā bija bijis arī pāris vina koncertos, tāpēc man nav žēl atdot pusi no savas siermaizes, suliņas un banāna, viņš arī māceja pateikt, ka "sula ir laba" un "i would kill for saldskābmaize or rupjmaize or latvijas balzāms". visu laiku lielījās, ka autobusā galīgi necik nevarot aizmikt, bet tad izvilka miega tabletes, kuras laipi piedāvāja. tā ka nav labi ņemt tabletes no tikko satiktiem zēniem, tad laipni atteicu, daudz laipnāk nekā tam idiņam, kurš man piedāvāja ekstazī. amerikas zēns, protams, saldi čučēja man uz pleca visu nakti, kamēr es skatījos pa logu.
rīt mēs iesim pie māra kļaviņa, kurš mūs aizfīrēja uz šo konperenci, par kuras būtību neesmu pastāstījusi ne vārda, mēs viņu apsauksim, bučosim un metīsim gaisā, bet savā cv es pievienošu savu sertifikātu, kurā alīna, kuras dzimtā valoda ir krievu, pēc eksāmena apstiprina, ka manas krievu valdoas zināšanas ir ļoti labas