20:27 - garā pīzdulācene
šorīt "dienā" izlasīju, ka neesot arī tādas erotikas konstatēšanas komisijas, turklāt nav plānu tādu taisīt. redz, es varētu uzņemties galvenā džeka lomu un komisiju uztaisīt, un, tā kā es būtu galvenais, es būtu tas loceklis, kura piecelšanās ir vissvarīgākā.jau tad, kad es braucu pie sandras un apmaldījos, un apzināju savu jauno mīļāko eliota smita (es vispār esmu kaut kāda viņa fane, ja?) dziesmu, es zināju, ka kaut kādu iemeslu dēļ mēs tomēr atliksim pagalma tīrīšanu uz citu laiku, jo tik cēli darba prasa nopietnu sagatavošanos. turklāt divatā kaut ko izdarīt ir divreiz lēnāk un grūtāk. tad, kad gribējām kopā nodot asinis, es katrreiz zināju, ka iepriekšējā vakarā ir mazliet jāiedzer, lai labāks asinsspiediens no rīta, bet tas beidzās ar to, ka piepisāmies tā, ka neatšķirām debesis no zemes, iekšpusi no ārpuses, jurģi no ērika kleptona, tāpēc nekur neaizgājām. ar sandreli vienojāmies, ka es nopirkšu produktus, no kuriem viņai būs jātaisa pusdienas. es iegādājos zivju tos tur džekus, nu burgerus, burtiņu makaronus, pupiņas čili mērcē, kukurūzas bundžiņu, papriku, ķiploku, citronu mērci, sēņu zupu, kā arī pepsi un čipsus, lai ballīte būtu izdevusies. tagad man, protams, sāp vēders, jo sandra mācēja sataisīt to visu, izmetot tikai sēņu zupu, kas bija paredzēta saldajam, un ķiploku.
zvaigznes sit pie apvāršana, bet es tās nelaižu iekšā, es tikai gribu, lai ātrāk sākas jauns semestris un slimas matemātikas, jo manas pseidodarbības jau pašai krīt uz nerviem un vispār man te viss atgādina anetes konstes omcenes dienas režīmu, kurš sastāv, piemēram, no "aziet uz pastu" vai "izžaut drēbes", jo iepriekšējās dienas plāns ir sastāvējis no "ielikt drēbes veļasmašīnā un to iedarbināt". laiku pa laikam es vēl palīdzu dzintrim vai laumai saprast, vai to un to ir vērts pieņemt darbā (laumas jautājums - tā ir tāda gudra meitene vai zubrilla?). bet visādi citādi izvairos no jautājumiem, uz kuriem negribu atbildēt tik ļoti, ka kožu ķiplokā, situ ar dakšiņu pa galdu, salieku no burtiņu makaroniem alfabētu, jo pēkšņi es saprotu, ka es pati no ilgstošas mācību atmešanas (it kā uz ilgstoša cītīga darba rēķina) esmu aizmirsusi jebkādu formulēšanas prasmi