10:48
vakar ar friku izdomājām veidu, kā vislabāk skatīties tv spēli par miljonāru. pie katra jautājuma jāizdomā, kuram cilvēkam zvanītu, ja būtu nepieciešama drauga palīdzība, un jāzvana arī. ar jautājumu par persijas līča karu zvanījām gunārām (palīdzēja), ar inteliģentu jautājumu par devona vai kādu tur prēmiju zvanījām gudrajai andrai, kurai vairs nezvanīsim, jo viņa izgāzās, bet jautājumu par kilobaitiem gan jurģis, gan harijs atbildēja pareizi. labāk tā, jo citādāk jāskatās uz valēriju mironovu, kuru, iespējams, sauc savādāk, bet es domāju to muļķi, kurš, pat ielikts cietumā pie dibenā pisējiem, sistu plaukstas un aicinātu plaudēt arī citus. viņš bija tieši tik pretīgs, ka, skatoties uz viņu, apēdu snikera saldējumu. frika bija citā istabā nolikusi tētiņu, lai mēs netraucēti varētu skatīties teļļuku. seriālā par romu gaidījām pimpeju, geju jūliju cēzaru un platkoju (un visus pārējos, kas liecina par inteliģenci un tikai), bet vienīgais, kam vispār pievērsām uzmanību, bija viena seksa aina un tas, kā dūdiņai uz galvas uzkrita asinis. jā, mums patīk vardarbība un sekks. tāpēc:
http://www.youtube.com/watch?v=fJWeTqbetnQ
23:31
šonakt es beidzot sapratu ne tikai to, ka vairs neprotu sapņus
pierakstīt tik vienkārši kā agrāk, jo visu gribu pa taisno analizēt, kā
arī to, ka būtu vērts savas 200 brīvdienas līdz nākamajam cēlienam
izmantot, lai aizietu pie četrsimt ārstiem. esmu ne tikai apbižojusi
jurģi, bet arī sagrāvusi viņa pasauli (never meant to hurt ya, baby).
un tomu manā dzīvē jau kļūst par daudz, esmu gatava izšķaidīt galvu
pret pieri, konstatējot, ka pie antonijas jauns toms, kuru man laiku pa
laikam vajadzētu ievilkt kādā fakultātes stūrī, jo tā, redz, būtu labāk
mums abiem. kad pienāks laiki, kad es pieminēšu tomu vārdu, bet pati
nesapratīšu, par kuru tomu runāju, būs beigas. pasaules beigas.
