19:52
mēs ar laumu esam tandēms, tāpēc es šodien atgriezos mājās ar rapšu sēklām apakšbiksēs un neizmantotu iespēju tikt nobrauktai ar kombainu. mēs esam tāds tandēms, kurā viens ņem augsnes paraugus, bet otrs rūpējas par to, lai viss notiktu pareizās līnijās un pareizās vietās. lai cik tas jocīgi nebūtu, es esmu tas otrais, turklāt, ja pirmajā reizē es mūždien rādīju pilnīgi pretējus virzienus, tad šodien jau visas līnijas galvā biju izrēķinājusi pirms tam. un gadījumos, kad tieši tur, kur jāiet līnijai, ir šķerslis, lauma drīkst nošmaukties un no turienes neko neņemt un tur neiet, bet, tā kā man ir jārūpējas par džīpīesa līnijām, tad man ir jāiet visur. grāvjos jākrīt, nātrēs jālec, tas vēl normāli, tas nav tik slikti kā ziemas rapsis. ziemas rapsim var iziet cauri ar ātrumu viens metrs sekundē. tātad - ja nenopļauta ir 20 metru plata rapša josla, tad man būtu jaiet 20 minūšu, bet tas nekam neder, jo tur brauc kombains un divdesmit minūtes būtu gana, lai tas mani nobrauktu (jo braucot mani nevar redzēt, jo pārāk augsti tie rapši). tā kā es aprēķināju, ka pie zemes visa kā ir mazāk, metos rāpus un rāpoju cauri rapsim ar ātrumu četri metri minūtē un noskrāpētām rokām. protams, jāpiemin, ka, tur rāpojot, man pēkšņi uzradās ļoti laba dzirde, jo pa metriem varēju uzksaitīt, kā man tuvojas kombains. bet līniju ta novilku.
mūsu tandēmā arī ir trakais edžus. trakais edžus ir penčuks, kurš ir mūsu šoferis. ja viņam ir jābūt mums pakaļ septiņos, skaidrs, ka viņš būs vismaz pusseptiņos. rītdien lauma lika viņam pakaļ ierasties piecos piedspatsmit un ne minūti ātrāk, viņš uzreiz teica, ka būšot bez piecpadsmit piecos, kas nozīmē, ka viņš būs puspiecos no rīta. šodien trakais edžus klausījās veco reivu, par ko es, protams, biju sajūsmā (jāpiebilst, ka vecā reiva seta vidū viņš uzlika arī "ko Tu ar man dar?!"). viņš saka, ka mēs dzīvojam čuhņā, pats viņš dzīvo ķengaragā, kas esot brīnišķīga vieta, tikai čalīši ir baigie bosiki, bet skuķīšiem zem svārciņiem nekā nav.vēl viņš saka, ka mežparkā ērces ir tiaki tāpēc, ka visādi pāķi no lauku čuhņām tās saved. un rapsi viņš apsaukā par "to riebīgo".