09:32
vakar tā arī neatradu veidu, kā sešos no rīta nokļūt āgeskalnā, ja pirmais galapunkts ir pļavnieki, tālab pakļāvos ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
pikas aicinājumam palikt pie viņas pa nakti, jo no centra tā visa lieta ir dahuja vienkāršāka. man nekad nav tā, ka es nedzirdu vai ignorēju modinātājus, bet tad, kad es vismaz līdz trijiem nevaru aizmigt un tad, kad aizmiegu, 15 reižu mostos augšā, lai priecātos par to, ka mazliet izdevies pagulēt, lai paklausītos pikas nakts monologus un izlasītu jāņa zariņa īsziņu. kārtējā pašpamošanās reizē izdomāju, ka jāpasatās, cik daudz laika man vēl snauduļot. apmēram tad secinu, ka ir 6:13, kas ir tieši par vienu stundu un 13 minūtēm vairāk nekā man gribētos. rīta cēliens man aizņem precīzi vienu minūti, un es triecu prom. atrodu baltajā pasta kastē atslēgu, bet tad nāk 20 minūšu mokas aiz durvīm, jo tās vienkārši nevar atslēgt. izmkokuļojos, līdz atnāk rīta cilvēks, kuram darbības ar atslēgām ir tīrs nieks. tāds nieks,ka laiž iekšā mani, lai saslēdzu visādas signalizāciju lietas, bet pats uzsmēķē. vispār šī ir mana laimīgā diena, jo apsardze, kurai vajadzēja atbraukt pēc tam ,kad biju salaidusi dēlī visas signalizācijlietas, tomēr neatbrauca. lai dzīvo kārlis ulmanis un elīna fūrmane!