15:48 - par the bravery, ķermeņa hujapsām un ceptu koka lāpstiņu.
vakardienas rīts ir pienācis un es tikai gaidu, kad es nobīšos tik ļoti, lai nevarētu parunāt un pakustēties. 12:13 jāierodas dārļa kagiļa pakājē, lai saņemtu papildu tehniku, jāskrien kā erbterjeram. vēlāk - parasti mūzikas žurnālisti ierodas stundu vēlāk nekā vajadzīgs, bet ne šoreiz. šoreiz apstaigājam trīs reizes apkārt arēnai, lai atrastu īsto tour bus, kur jātiekas, bet tas diemžēl nav iespējams, jo atrodam tikai vīrus, kuri grib satikt cigarešu veikalu. tikmēr zvana madars un saka, ka citi domā, ka mēs
the bravery puikas vedīsim uz radio, bet es saku, ka tā nav, jo nevienā meilā nav pieminēta studija un neviena no mums taču nemāk braukt. madars saka - labi. turinām staigāt un meklēt. zvana madars un saka - nē, man te dusmīgā tante saka, ka tā kāds esot teicis. madars iedod dusmigās tantes telefonu. zvana dusmīgajai tantei, kas nemaz nav dusmīga, viņa saka - 15 minūtes interviju cietumiņā būs labi. mēs - labi. un es pat nepaspēju nobīties, kad jau ar puikām runājam par to, ka viņus - nabadziņus - neviens nekur nelaiž un viņiem jānīkst hallēs trīs mēnešus pēc kārtas. beigās esam labākie draugi. mani un
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
pikas labākie draugi saka - mazās, nāciet uz koncertu, biļetes nav problēma, visu nokārtosim. mēs sakam - labi. aizejam pie oli-vera, viņš graiza interviju līdz, spēlēdams datorspēles un graizīdams reizē, visu salaiž dēlī tā, ka pirkstiem jādarbojas ar mmsec precizitāti, bet tas, protams, nav iepsējams. tas nozīmē, ka
pika ir ģeniāla, jo lielākoties viņai tomēr izdevās. atkal koncertvieta, un tagad jau meklējam vietu, kur jātiek iekšā, ja ir tādi labākie draugi. apmēram 8 formās tērptiem cilēkiem prasam, kas un kā, bet tikai devītā meitene bez formas tērpa atbild sakarīgi, un dabūjam kāroto.
tha bravery bailes par kakām uz skatuves ir veltīgas un viss it kā ir labi, ja neskaita to, ka varēja būt labāk. un basists pat nebija piedzēries. pusstunda un ierodas riņķītis. nu, ne jau uz skatuves, bet pie restēm - romantiski. nolemjam, ka esmu konkrēti nolaidusies, jo ceturtdien neaizgāju uz skolu.
depeche mode. kā teiktu
pika - beidzot ir sajūta kā koncertā. turklāt - ja neesi īsti ieinteresēts tajā mūzikā, tad viss vienalga ir interesanti, jo acīm ir, kur likties, un ir prieks par to, ka tūkstošiem cilvēku tajā mājā bija tik laimīgi. buržuji ir buržuji, tāpēc viņi nepiebeigtu koncertu pamet, lai mierīgi varētu aiziet līdz astrobangai. un tik ļoti nogurums, ka katiņas ballīte būtu kaut kas neieodmājams. tam visam pa vidu vēl ir nobeigtas kājas, kurām pieauguši zābaki, mammas zvans, kas vēsta, ka izskatās, ka esmu mēģinājusi cept koka lāpstu (jā - ar to sākās mana veiksmīgā diena - uzcepu olu, uzlieku to uz šķīvja, bet aizmirstu izslēgt uguni. īsi pirms iešanas prom, tomēr sāku aizdomīgi skatīties uz to, ka cepināt beidzu jau sen, bet dūmi no pannas tikai kūp un kūp. tātad laimīga diena ir tāpēc, ka pamanīju to visu pirms prom iešanas, līdz ar to neaizdegās dzīvoklis(nē, deguma smakas vispār nekad nejūtu)). čau, esmu noskrējusies kā erbterjers, galva man sāp divpadsmito dienu pēc kārtas, un es vairs nekad nestaigāšu trīs dienas pēc kārtas ar gumijas zābakiem. yo, skolēnu brīvlaiks ir sācies, un ar līdz ar to daudz kas ir beidzies, yo!
