15:59 - goda diena
ja es vakar būtu satikusi tādus stulbus pediņus kā voldemāru burģi un mārtiņu brenci, man pat viņi būtu patikuši, jo vakar man patika pilnīgi viss, jo mans prieks bija tik liels kā virtuve (tātad es ar visu savu prieku virtuvē nemaz nevaru ieiet), jo es beidzot satiku mīļo uldi zarembo. nu, satiku pirmoreiz mūžā. pirmoreiz apzināti un nosacīti skaidrā, kas pārvēršas par īsti neskaidrā pēc narkotējas iedarbības. sarunājām, ka tad, kad būs tik silts, lai staigātu ar džemperiem, iesim uz zoodārzu, jo viņš tur pēdējoreiz bija pirms 7 gadiem, kad neviens nezināja, kā izskatās vistas, un zoodārza būros tās nelika. tiesa, tas nebūs iespējams, jo martā uzsāksies viņa 6 mēnešu grieķijas naktsdzīve. par to, cik jauks ir uldis zarembo, es varētu stāstīt daudz, daudz, bet mani mazliet biedē, tas, ka uz papīra lapas uz galda rakstīts "o.konsts". es vakar biju tik priecīga, ka, ja ai balle būtu pilnīga hujapsa, man tā tik un tā ļoti patiktu, jo patika viss. patiesībā jau balle nebija nekāda hujapsa, pat huiņa nē. balle rezultātā man somā stāv happy hardcore disku komplekts, jo nolēmu,ka tas drošāk jutīsies pie manis. nu, kā jau visas attiecīgā īpašnieka mantas, kuras cenšos atdot, bet viņš nekad neņem. vienīgi dzelteno kreklu,kas man tagad mugurā, es viņam neatdošu, jo viņam esot tādi 10. nē, tas nemaz nav iemesls, tas ir tikai papildinājums, iemesls ir tas, ka tā ir mana mīļā pidžamma. ā, aizmirsu, ka jāpastāsta par balles laiku arī, ne tikai par pirmslaiku un pēclaiku. visi saka, ka visi ballē bija ļauni un bravūrīgi. es nezinu, kāpēc tas būtu jāizceļ, ja tā ir vienmēr. nu, man tā liekas. protams, septītās klases ņirgāšanās par aivaru siliņu ir vērā ņemama, bet īstenībā jau katrā ballē tik izvēlēts kāds, par kuru ņirgāties, tikai citreiz tas notiek jokojoties, bet toreiz tas bija patiesi un no sirds. man, piemēram, ļoti patika vēmējizmeklēšana. nu, frikadele, metot kūleni matračos, atklāja, ka tie ir pievemti, bet pilnīgi visi viesi izskatījās tā, ka nevar saprast, kurš ir vēmis, precīzāk - neviens neizskatījās pēc vēmēja. "vai Tu vēmi?"- šis jautājums bija jādzird katram. nezinu pat, kā, bet tomēr noskaidrojām vainīgā vārdu. viņš cieta, kā jau kaut kur bija rakstīts. divos naktī ai pasūtināja sicīliešu skapi no čilli picas, bet tad, kad to četras stundas neviens neveda, viņa lulū picā pasūtināja čilli picu. cool. school is cool. mazā briesmīte, kas visu nakti bija netipiski ballīga, atklājusi, ka ir seši no rīta, uzreiz nogūlās zemē. drīz arī piecēlās, jo ierosināju braucienu mājup cauri visslapjākajam rīga rajonam. es tikko apēdu vienu zāļu kaudzi, tagad došos ēst nākamo. un nēģu maizes.
mani ne mazākajā mērā nepārliecināja xiu_xiu (šū, šū), sakot, ka ir piedzēries tikai 13%.