11:34
apmēram pēc divām stundām es nostāšos uz liepāja-rīga šosejas un braukšu prom no vietas, kur man ļoti, ļoti nāk miegs. aizmigu ballē (3 reizes), autobusā, harija kabinetā, ejot (un krītot) pa kāpjēm līdz vakar piecēlāmies pussešos vakarā. tagad gan man vairs nenāk miegi, bet vienkārši gribas atcerēties tos gadījumus, kad vēl nācis miegs tik ļoti. vienreiz ar brāli devāmies mājās no seniem egila rupenheita pilngadības svētkiem, kad, ejot pa ielu, mani vajadzēja neskaitāmas reizes modināt, jo ik pēc soļiem 10 aizmigu stāvus. vēl bija daudz miegi tad, kad ar sešos no rīta pēc kādas lielas balles gājām ieēst kartupeļus uz makdonaldu. tad apsēdos krēslā, man palika ļoti labi un silti, un es aizmigu, bet acis palika vaļā. tātād kaitņa pat īsti nezināja, ka esmu aizmigusi. tad es sāku skaļi runāt ar saviem sapņu tēliem: "vadim, lūdzu, noliec to zīmuli." apmēram trad es uzmostos un redzu neizpratnes pilnu briesmes seju. tad tūliņ atkal aizmiegu un atkal runāju ar saviem sapņu tēliem: "nelauz tās šūpoles!". tad katiņa saka kaut ko par to, ka es esmu sajukusi prātā.un miskastē kaut kas smird.