Varēja būt arī tā - 17. Septembris 2006

Klejoju pa dižtirgu, atcerējos: kafija mājās iztērējusies. Nonācu līdz stendam apņēmības pilns veikt atbildīgu izvēli. Kā nekā svaigi salasījies Melna kā Āfrikas nakts un par Fairtrade kustības attieksmi pret banānzemēm. Sāku domāt, ko es patērēju, kā es to daru, kas ietekmē manu izvēli? Visbiežāk izvēlos dāņu iepakojumu Merild. Un tieši garšas dēļ – tā labi smeķē gan mella, gan baltināta un saldināta. Bet man patīk skatīties kafijas reklāmas pa TV. Īpaši piekasos somonenu Paulig rullītim – nu tai par to žurnālisti-pēddzini, msjē (seņjora) uzkupča meklētāju. Un ko es tajā tagad ieraugu? Kā tad! Kadru ar plantācijas ainu Latīņamerikas džungļos! –Pilnsaules šķirnes krūmu monokultūra! Līdz apvārsnim, tā, ka ne galotnītes, kur putniņiem uzmesties. Un tad vēl tie strādnieki, kuru sejas īsti nepārliecina par cilvēka cienīgiem darba un dzīves apstākļiem.. Atcerējos vācu ķēdes Tchibo reklāmu ar dejojošām peruānietēm – šķiet arī tajā vergi bez saulītes vakarā līkņāja “saules kafijas” plantācijā. Nu ar kuru galu tie reklamšķiki domā? Redz, Starbucks uzķēruši mārketinga fīču un proponē sociāli un ekoloģiski atbildīgu pamatojumu savam uzcenojumam – viņi iepērk tikai “ēnas kafiju”, kas audzēta pamīšus ar daudzstāvīgajiem kokiem, tādējādi mazinot tropisko mežu – “zemeslodes plaušu” iznīcināšanu.

Bet iegādāju puskilo paku Paulig. Akcijas, ar atlaidēm. Esot audzēta Gvatemalas vulkāniskajā augsnē. Kas man, vienu vietu plēš tās latinosu-indiāņu problēmas? Viņiem tāpat kaut kad pamodīsies kāds vulkāns un visu tur nokvēpinās.

Mūzika: Neutral Milk Hotel - in the aeroplane over the sea