Varēja būt arī tā - 6. Septembris 2006

Sen nebiju juties slikti lūkojoties ekrānā. Tāpēc, ka tas kino man šķita ļoti ticams. Nē, esmu rezistents pret Trīra pašmērķīgajām manipulācijām vai Linča misticismu – pašsuģestiju šoreiz nepiesiesiet. Lemings laikam zina, ko ēdis.

Mūzika: Neutral Milk Hotel - in the aeroplane over the sea

tas puisis (negribu zināt kā viņu sauc) no cita (nez kura?) departamenta mani mulsina. Ikreiz ieraugot viņu nopietni sarunājamies un uzmanīgi klausāmies sarunbiedrā vai pārliecināti pārvietojamies pa gaiteņiem, nekādi nevaru saprast vai man gribas viņam sazvērnieciski, tā atzinīgi piemiegt ar aci, pamāt ar galvu kā savējam, vai veltīt nicīgu ašu skatu, zīmīgi nopētīt, tad demonstratīvi novērsties? Viņa ķermeņa valoda pauž pastāvīgu gatavību neskaitāmu korporatīvu kolēģu un darbīgu paziņu rokasspiedienam. Tādam it kā nevērīgam, bet stingram. Nekad neesmu redzējis viņu bez sabiedrības. Viņš allaž tērpies perfektā gaišā uzvalkā, gaišā kreklā un stilīgā platā šlipsē. Viņa mokasīni ir vienmēr šiki. Nu, varētu atstāt pārliecinošu mērķtiecīga japīša iespaidu, ja vien... viņam nebūtu dredi. Tādi gari, rūpīgi kopti.

Jātiek vaļā no stereotipiem. Jābeidz vērtēt cilvēkus pēc cepures. Jāskatās zem tās.

Mūzika: The Cure - the promise