Cilvēki aizsteidzas savās gaitās. Neviens pat nepaskatās uz augšu, kur zvaigznes tāli spīd. Nepamana meteorīta iezīmēto svītru debesīs. Tik ātrāk tikt mājās pie sava televizora vai vienalga kā un rītdien atkal dotos savā ierastajā gaitā pelnīt naudu. Nav laika vai vēlēšanās palūkoties apkārt un pamanīt kādu citu, kā ezis lēnām un nesteidzīgi dodas savās gaitās starp zāles kumšķiem, priežu klusajā šalkoņā, kad tās šūpojas pret naksnīgajām debesīm. Tam nav laika, rītdien tak atkal jāpelna nauda. Bet kam tad vispār ir jēga?