hmm... pirmo reizi man pateica, ka es uzveru lietas, it kā fonā skanētu Bēthovena 9. simfonija.
un tie ir sīkumi, lai gan man visu laiku šķita, ka es neko tā nespēju uztvert

Jūs man atgādinat okeānu. No Jums man arī metas slikta dūša.

Saule noriet mākoņrīklē
Zibens iesper jodam ribās
Kastīte ar sērkociņiem
Ārdās, ārdās ugunsgrēka gaidās

"...manas draudzenītes vāveres..."
diez kurā dziesmā tas skan?
bet vispār ir jau piektdiena un vakars. prom no darba.