Kaut ko es šai dzīvē nesaprotu - tad, kad mazs bēbis siekalojas un ņemās noziedies ar slienām līdz uzacīm, tad tas ir jauki, smuki un mīļi, bet kad to sāk atkal darīt pēc gadiem deviņdesmit (tas tāds individuāls pasākums) tad tas ir briesmīgi un pretīgi? Process tak ir identisks.