Pēdējā laikā mani satrauc tas cik neveikli man sanāk pirmais teikums. Cik tas ir samocīts! Kā pār-glaudīts kaķis līdz bezjēgai un izvazāts pa klēpjiem tas mūk no paša saimnieka, jo grib būt brīvs un neatkarīgs. Viņam nav vajadzīgas ķemmes, siksniņas, paijas, glāsti un uzmanības. Tam teikuma kaķim vajag tikai nevēlēšanos izdarīt visu perfekti vai kaut kādā mērā paliekoši. Jā, tur tā rakstīšana arī apstājas. Pie izmisīgas vēlmes uzrakstīt kaut ko lakonisku, skaistu, domu un simbolu pārpilnu, tādu, kuru nebūtu kauns likt starp klasiķiem. Un neapšaubāmi šī man mini-mega egomaniakālā vēlme ir tīri cilvēcīga. Visi taču dara kaut ko kas paliktu vai vismaz daļa vēlas, lai tas ko viņi dara paliktu un būtu kaut kam derīgs. Es negribu izklausīties pēc snoba vai no to cilvēku daļas, kuri dižojas par to, ka viņus nekas vairs nepārsteidz. Nē, nē- es gribētu tikai iet vēl tālāk un teikt, ka: Man ļoti maz kas šķiet nozīmīgs. Es pat nezinu kā to, lai paskaidro. Nu ziniet, taču kā bērnībā bija ar Ziemassvētkiem- visi gaidīja, tas bija gandrīz centrālais notikums tulīt aiz dzimšanas dienām un vasaras. Visi bija sajūsmā un pozitīvi uzvilkti tikai par to, ka Ziemassvētki ir klāt, bet tagad šie ģimenes svētki- ar visai dziļo ideju- izraisa vien tādu- skeptiski noraidošu- mēēh. Un tā ir ar aizvien vairāk un vairāk lietām, kuras aizvien vairāk un vairāk tikai kaitina. Nu, piemēram, referendums, tagad nāks 16. marts, Oskara ceremonija, Latvijas Mūzikas Gadabalva, par starptautiskajām ziņām nemaz nerunāsim. UN pat hokejs! Oskara ceremonija bija garlaicīga, par Freda vadīto Gadabalvu vispār neizteikšos.(Tas esmu es vai tiešām šīs abas balvu ceremonijas absolūti sūkāja?) Es neesmu parasti no tiem, kas čīkst par to, ka viss ir slikti, bet kad tev apkārt skaita šito mantru, tad tomēr ir jāaizdomājas. Varbūt, vienkārši tās negācijas ir kā lipigs vīrusa bacilis, kuru jāaizskalo ar ko stiprāku draugu lokā? Pagaidām vienīgais kas vēl nav- mēēh- kategorijā ir grāmatas. Lasu spiegu trilleri par 5 jukušiem ex-spiegiem "Trakie Suņi". Tieši tāda arī pasaule man izskatās pēc agresīvi, sadistiska ķertā, kam maza sapratne kas notiek un kurp dodas. Un ar mani, droši vien, ka nav labāk.
|