Šodien kādai vārda diena.
Kādai, kuru vajag aizmirst. Izdzēst no atmiņas. Līdz šim veicās labi, neskatoties uz to, ka to izdarīt bija sarežģīti.
BEt es to izdarīju, bez žēlastības. TAČU VIENMĒR IR KĀDS KURŠ ATGĀDINA. SUKAS- matu bļa!
Nu, kāpēc jūs cilvēki man neliekat mieru šajā jautājumā!?!?! (NEATTIECAS UZ TIEM, KURIEM AR ŠO IERAKSTU NAV NEKĀDA SAKARA- TĀPĒC NEPŪLIETIES.)
Un atkal jāsāk viss darbs no sākuma. Jāaizmirst viņas gaita, smarža, skatiens, paradumi, niķi, stiķi, izteicieni, drēbes, izteiksmes, emocijas, kustības, žesti un tā līdz bezgalībai. Krāsas, acis, seja, mati, balss, smiekli, lamas... un es nezinu kāpēc es turpinu uzskaitīt to visu, kas lemts aizmirstībai. Bezjēdzīgi.
Pamazām kļūstu bezjēdzīgs. Atsakos no saviem principiem, idiāliem un metos uz vienu roku kaut vai ar teju pašu NELABO. Un tas viss, lai aizmirstu, lai neatcerētos.
Garastāvoklis:: crushed
Mūzika: Robbie Williams- No Regrets