Šodien izvēlējos ignorēt Vudro Vilsonu tāpat kā visas iepriekšējās dienas un paļauties uz Dievišķās veiksmes un apžēlošanas institūcijas, kā arī uz pasniedzējas Ivetas Reinholdes žēlastību. Šodien viņa teica, ka lēkšot Daugavā 2 reizes un ka vēlas nodzīvot pensijā vismaz 3 gadus, jo tas valstij iecērtīšot dziļu robu. Tāpat arī Aristoteli es atļāvos laist atpūtā un ar viņu paspēlēties ļaušu šoreiz citiem. Lai jau citi spēlējas ar viņa premisām un paradigmām. Lai jau citi saprot viņa domu par likumiem un valsts atkarību no ģimeņu pastāvēšanas... Lai jau šoreiz Ivars (Ījabs)patrenkā citus un skubina draiskāk spēlēties ar mazmīlēto un grūtus bērnības gadus piedzīvojušo Aristoteli. Rītdiena piederēs citiem, jo asinis rīt es netaisos dot.
|