Kāpēc viņai bija taisnība... Kāpēc?
Domāju, ka nesāpēs. Kļūdos. Atkal kļūdos. Mans melanholisms, to nepieļauj.
Vajag, klavieres. Jāpaspēlē kaut kas skumīgs. Varbūt zvērs nomierināsies.
Staigāju caurdurts... dur sīrdī. Dur. Pazemība duras acīs. Pārējie arī bāzīs šo to acīs- klasesbiedrenes jau nu noteikti... JĀ vienīgā vieta, kur varēšu atpūsties ir kaps. BEt vēl ne. Vēl NĒ.
NEdrīkst taču apkaunot dzejniekus. Jāaiziet jaunam, skaistam, slavenam un visu mīlētam...
Sadūru pirkstu mēģinot. Vēl tagad lāpu sevi. Paldies Dievam, ka man ir Mana nedēļas labākā daļa.

Sakritība. Ironiska, tagad varu atklāt- viss jau garām... Pēc visa piedzīvotā pirms Zsv. skatuves runas skolotāja man ielika rokās- Nenoteikto biju... Paradoksāli. Kā es spītējos pretī- un teicu, lai nu ko, bet šito NĒ. Zināju, ka viņa klausīsies. Paldies, Aleksīt, ka mani piespiedi saprast. Un, jā, ka piespiedi iemācīties to Ziedoņa un Ikstenas gabalu, lai cik sāpīgi tas arī bija. Parspīti visam, kam man nācās iziet cauri. Un beigās- jā tev bija taisnība, Aleksīt. Tu teici:" LAi kāda sāpe tevī, tu nedrīksti remdēties viņās. LAi kādām sāpēm tu iziesi cauri, beigās paliks un ir jāpaliek gaišumam un labestībai." Tagad tā ir... Tev bija taisnība. Tāpat kā mirklim.
Es nesaudzēju sevi. Vienkārši nemāku. Varbūt arī negribu. LAi nu kā, paldies, ka palīdzēji noņemt to lielo smagnējību, ar kuru es runāju par mīlestību. Tagad ir viegli. Viegli... runājot par visām smalkajām izjūtu lietām... Es varu pasmaidīt par to visu. Nav vairs grābekļu un patiesībā saprotu, ka nekāda grābekļa nav arī bijis. Bija tikai dzīve... nedaudz sāpes un viss, kas man paliek ir atmiņas skaistas atmiņas, kurās var remdēties, jo tās priecē...

Tagad tikai jāparūpējas par sūdiem tagadnē... Viss būs labi. Vismaz tagad saprotu, kapēc cilvēki iestājas sektās nu tādās kā piemēram Jaunā paaudze... LAi dzirdētu vārdus: Viss būs kārtībā, Dievs tevi mīl...
Vienīgais cilvēks, kurš man kaut ko tādu saka- esmu es pats... UN, ak, jā Kristofers, bet viņš jau katra teikuma galā piemetina:Dievs mūs mīl... Vai kaut ko tādu. Es esmu sekta/ kults pats par sevi... Es biju varens un es būšu varens. NEkad neesmu bijis pirmais, otrais, trešais, ceturtais vienmēr pats par sevi.

P.S. Apsveicu ikvienu drosmīgo un pacietīgo lasītāju, kurš varēja izburties cauri manai putrai. Paldies tev mīļo lasītāj...
P.P.S. Dzīve ir ironiska, lai kā arī kāds gribētu strīdēties un apšaubīt, bet patlaban jūtos kā dzīves ironijas karalis. Nenoteiktā bija- jā laikam bija par mani- tagad to saprotu, bet liktenis vai kāda cita nejaušība to lika pajaust. Ceru, ka arī tagadnē viņa man liks kaut ko apjaust... Ceru. Viss kas atliek- cerēt.

You Are 86% Evil

You're the most evil person you know. The devil is even a little scared of you!

Garastāvoklis:: pissed off

Jelgavas Skolēnu Domes
Nolikums
1.nodaļa
Vispārīgie noteikumi
Skolēnu Domes darbības mērķi:
1. Jelgavas skolēnu interešu paušana un aizstāvēšana.
2. Radīt iespēju skolēniem iegūt politisko izglītību un pieredzi sabiedriskās darbības rezultātā.
3. Jelgavas skolu pašpārvalžu attīstības un darbības atbalstīšana un veicināšana.
4. Sadarbības un pieredzes apmaiņas nodrošināšana starp Jelgavas skolu pašpārvaldēm.
Pārvaldes struktūra
1. Jelgavas skolēnu domē ir 16 deputāti:
• 2 pārstāvji no Jelgavas 1.ģimnāzijas;
• 2 pārstāvji no Jelgavas Valsts ģimnāzijas;
• 2 pārstāvji no Jelgavas 4. vidusskolas;
• 2 pārstāvji no Jelgavas 5. vidusskolas;
• 2 pārstāvji no Jelgavas 6. vidusskolas;
• 2 pārstāvji no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas;
• 1 pārstāvis no Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas;
• 1 pārstāvis no Jelgavas Amatniecības vidusskolas;
• 1 pārstāvis no Jelgavas Amatu skolas;
• 1 pārstāvis no Jelgavas Mūzikas skolas.
2. Skolēnu domes (turpmāk SD) vēlēšanas notiek decembra pirmajā vai otrajā nedēļā. SD var tikt ievēlēti skolēni no 10. un 11. klases vai arī tos izvirza skolas administrācija. SD vēlēšanas rīkojamas katru gadu. No skolām ar 1 pārstāvi SD ievēlēt var deputātu no 10. vai 11. klases. Šo skolu deputātu pilnvaru laiks ir 1 gads. No skolām ar 2 pārstāvjiem SD ievēlēt var deputātu no 10. klases. Šo deputātu pilnvaru laiks ir 2 gadi, tādējādi nodrošinot pēctecības principu SD darbā.
3. SD no deputātu vidus divu nedēļu laikā ievēl domes priekšsēdētāju, domes priekšsēdētāja vietnieku, protokolistu, protokolista vietnieku, grāmatvedi, Budžeta komiteju un priekšsēdētāja vietnieku nolikuma jautājumos. SD amatpersonas darbojas līdz savu deputātu pilnvaru laiku beigām, ja vien nenotiek atstādināšana vai labprātīga atteikšanās no pienākumiem. Ne ilgāk kā 2 nedēļu laikā ir jāievēl skolēns no deputātu vidus, kas turpina pildīt attiecīgos pienākumus. Deputāta atkāpšanās gadījumā par šīs skolas pārstāvi SD kļūst saraksta nākamais kandidāts, kas atkarīgs no vēlēšanās iegūto balsu skaita vai arī skolas administrācija izvirza citu pārstāvi.
4. Lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai SD sēdēs, dome izveido darba grupas (nodarbojas atsevišķu konkrētu jautājumu vai problēmu risināšanu) un komitejas (darbojas ilgtermiņā kādā noteiktā sfērā, piem., Sabiedriskās attiecības- pēc vajadzības). Jelgavas SD darbību nodrošina saskaņā ar pārvaldes struktūru nodrošina paši SD deputāti un priekšsēdētāja vietnieks nolikuma jautājumos.
5. SD ar savu lēmumu apstiprina darba grupu, komiteju un Budžeta komitejas sastāvu un darba kārtību.
6. Par piedalīšanos SD un darba grupu darbā, kā arī par uzdoto pienākumu pildīšanu, darba grupu vadītāji un dalībnieki, pamatojoties uz SD lēmumu, var saņemt atlīdzību, ja tādai ir paredzēti līdzekļi.
7. Darba grupu, komiteju, Budžeta komitejas kontroli veic SD.
8. Jautājumu pieņemšanas kārtība- pirmajā kopā sanākšanas sēdē ar vairāk kā 50% no kopskaita, nākošajās sēdēs ar vairākumu, ja ieradušies vismaz 6. Vienādu balsu gadījumā priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.




2.nodaļa
SD priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

1. SD priekšsēdētājs:
• pārstāv SD attiecības ar Jelgavas domi, Skolu valdi, juridiskām un fiziskām personām;
• priekšsēdētājs ir SD publiskā seja visos ar SD saistītajos pasākumos;
• SD vārdā paraksta lēmumus, līgumus un citus juridiskos dokumentus;
• Sagatavo izskatīšanai SD sēdē visus fiziskus un juridisku personu iesniegumus;
• Ierosina darba grupu (komiteju) un Budžeta komitejas vadītāja maiņu;
• Vada sēdes saskaņā ar darba reglamentu (5. nodaļa.);
• Sagatavo katras sēdes darba kārtību;
• Veic citus pienākumus, kas paredzēti šajā nolikumā un ir saskaņā ar SD darbības principiem.
2. Ja domes priekšsēdētājs nepilda SD noteiktos pienākumus, lēmumus, neievēro likumus, uzvedas necienīgi, SD var atbrīvot priekšsēdētāju no pienākumu pildīšanas, ja par to nobalso divas trešdaļas no visiem SD sastāvā esošiem deputātiem.
3. Šādu balsojumu ir tiesīgi ierosināt nemazāk kā viena trešdaļa deputātu no kopskaita.
4. SD priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks.
5. SD priekšsēdētāja vietnieka pienākumus un tiesības nosaka šis nolikums.
6. SD priekšsēdētāja vietnieks:
• Koordinē darba grupas un komitejas;
• Veido kontaktus ar fiziskām un juridiskām personām (PR).
7. Ja SD priekšsēdētāja vietnieks nepilda šajā nolikumā un SD paredzētos pienākumus, SD viņu var atbrīvot no amata, ja par to nobalso vairāk nekā 50% no ievēlēto (un deleģēto) SD deputātu kopskaita.
8. SD priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanu no amata var ierosināt:
• SD priekšsēdētājs;
• Nemazāk kā viena trešdaļa SD deputātu.



3. Nodaļa

SD darba grupas un komitejas

1. SD deputātus darba grupās, komitejās un to vadītājus apstiprina SD sēdēs.
2. Katrs SD deputāts piedalās darba grupās, komitejās un vada sevis izvēlēto projektu atkarībā no savām interesēm un SD uzliktajiem pienākumiem.
3. Darba grupas:
• Sagatavo jautājumu izskatīšanu SD sēdēs, ar kuru tā nodarbojas;
• Iesaista savā darbā ekspertus, ja tas ir nepieciešams;
• Veic pieņemtā lēmuma izpildi, ja tajā nav noteikta cita izpildes kārtība;
• Darba grupa atskaitās par padarīto darbu pēc tā veikšanas.
4. Darba grupu sēdes notiek atkarībā no nepieciešamības. Sēdes norises vietu un laiku nosaka darba drupu vadītājs, pēc saskaņošanas ar darba grupā esošajiem deputātiem un SD priekšsēdētāja vietnieku.
5. Darba grupas dalībnieks var izbeigt savu darbību grupā, par to iepriekš paziņojot darba grupas vadītājam vai SD sēdē.
6. Par SD un darba grupu sēžu norises laiku, vietu, kārtību deputāti tiek informēti ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes.
7. Par neierašanos uz SD vai darba grupas sēdi ir jāziņo ne vēlāk kā stundu pirms sēdes sākuma.
8. Katrs deputāts var iesniegt priekšlikumus par SD sēdes darba kārtību, kā arī papildinājumus SD lēmumiem.





4.Nodaļa
Kārtība jautājumu izskatīšanai SD sēdēs.

1. SD lēmuma projektus sagatavo darba grupas vai deputāti:
• Pēc priekšsēdētāja uzdevuma
• Pēc savas iniciatīvas.
2. SD lēmumu projektus izskatīšanai sēdēs var iesniegt:
• SD priekšsēdētājs;
• Darba grupas;
• SD deputāti;
• Budžeta komiteja.
3. SD projekti un materiāli, kas izskatāmi SD sēdē, jāiesniedz priekšsēdētājam, kurš izskata iesniegto lēmumu vai projektus un precizē to turpmāko virzību.
4. Lēmuma projektus, priekšlikumus un jautājumus priekšsēdētāja vietniekam darba kārtībai var iesniegt ne vēlāk kā trīs dienas pirms SD sēdes.
5. Darba kārtību, priekšlikumu, jautājumus SD deputāti var saņemt vienu dienu pirms SD kārtējās sēdes e-pastā.
6. Sēdes darba kārtību sastāda domes priekšsēdētāja vietnieks. SD sēdes darba kārtībā tiek iekļauts jebkurš jautājums, kas iesniegts SD priekšsēdētāja vietniekam vai priekšsēdētājam ne vēlāk kā 3 dienas pirms kārtējas sēdes.
7. Citi jautājumi, priekšlikumi, projekti, kuri netiek iekļauti darba kārtībā, iesniegšanas termiņa neievērošanas vai kāda cita iemesla rezultātā, tiek pievienoti sadaļai dažādi jautājumi, kuri tiek apspriesti pēc noteiktās darba kārtības.




5. Nodaļa
SD darba reglaments
1. Pēc ievēlēšanas vai izvirzīšanas jaunie SD deputāti paraksta zvērestu (līgumu) par nolikuma un darba kārtības ievērošanu.
2. Katra deputātu pienākums ir piedalīties SD darbā. Pēc 10 sēžu neapmeklēšanas reizēm vai pēc 3 neattaisnotām sēžu neapmeklēšanas reizēm deputāts automātiski tiek atskaitīts no SD deputātu skaita. Par šīs skolas pārstāvi SD kļūst sarakstā nākamais kandidāts, pēc balsu skaita, vai skolas administrācijai jāizvirza cits kandidāts.
3. Par neattaisnotiem kavējumiem tiks uzskatīti arī tie kavējumi, par kuriem netiks ziņots līdz nākošajai sēdei.
4. Sēdes ir kārtējās un ārkārtējās. Kārtējās sēdes notiek katru nedēļu (parasti ceturtdien plkst. 16:00) saskaņā ar SD apstiprinātu grafiku SD telpās Skolas ielā 2 vai pēc priekšsēdētāja iniciatīvas Jelgavas pilsētas domes sēžu zālē.
5. SD ārkārtas sēdes sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa viena trešdaļa deputātu.
6. Pirms katras sēdes protokolists vai protokolista vietnieks iepazīstina SD deputātus ar pagājušās sēdes protokolu.
7. Ja protokolists nepiedalās SD sēdē, viņa pienākumus pilda protokolista vietnieks.
8. SD priekšsēdētāja pienākumi sēdes vadīšanā:
• Atklāt, pārtraukt un slēgt sēdi;
• Pārliecināties par kvoruma esamību;
• Vadīt debates- dot vārdu deputātiem, kas piedalās debatēs, atklāt un slēgt tās;
• Likt jautājumus uz nobalsošanu;
• Piedāvāt sēdes datumu, laiku, vietu, ja sēde tiek pagarināta, pārtraukta vai pārcelta.
9. Pēc debašu slēgšanas un pirms balsošanas priekšsēdētājam ir tiesības izteikt savu viedokli par izskatāmo jautājumu.
10. Ja SD sēdi vada priekšsēdētāja vietnieks, viņam jāpilda visas SD nolikumā noteiktās priekšsēdētāja funkcijas.
11. SD priekšsēdētājam ir jāaizrāda tām personām, kuras neievēro kārtību. Ja sēdes kārtību atkārtoti neievēro SD deputāts, tas tiek tiek fiksēts protokolā. Ja sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no sēdes norises telpas.
12. Ja SD deputāts pārkāpj sēdes kārtību runājot debatēs, tad priekšsēdētājs pārtrauc debates, un noteikumu pārkāpējam, , runājot par konkrēto jautājumu, vairs netiek dots vārds.
13. Citām personām, kuras ir klāt SD sēdē, tiesības piedalīties debatēs ir tikai pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma.
14. Sēdes notiek valsts valodā. Sēdes izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jā būt iesniegtiem valsts valodā. Sēdē iesniegtos jautājumus citā valodā izskata, ja tiem pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā.
15. Ja sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nevar izskatīt kvoruma trūkuma dēļ, SD priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes laiku un norises vietu.
16. Atkārtotā SD sēde tiek sasaukta ne ātrāk kā pēc piecām un nevēlāk kā pēc desmit dienām.
17. Par katru sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz SD sēdi ir uzaicināts ieinteresētas personas, tad pēc ziņojuma tam tiek dots vārds, un tikai pēc tam piedāvātas debates.
18. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas trīs minūtes.
19. SD lēmumus pieņem balsojot. Parasti balso, paceļot roku. Šaubu gadījumā ikviens SD deputāts var pieprasīt vārdisku balsošanu. Balsošanas rezultātus paziņo SD priekšsēdētājs.
20. Ja balsošana notiek aizklāti, no deputātu vidus tiek ievēlēta balsu skaitīšanas komisija 3 cilvēku sastāvā.
21. SD lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairākums.
22. SD sēdes pieņemtie lēmumi ir brīvi pieejami ikvienam Jelgavas iedzīvotājam, kā arī iestādēm un uzņēmumiem. Informācijas pieejamību nodrošina SD vadība.
23. SD deputātiem ir tiesības piešķirt balsstiesības brīvprātīgajiem, kuri apliecinājuši savas spējas aktīvi līdzdarbojoties Skolēnu domē.
24. Izmaiņas SD nolikumā var veikt, ja par to nobalso divas trešdaļas deputātu no kopskaita.

1. Valsts teritorija un robežas starptautisko tiesību teorijā
Tāda starptautisko tiesību subjekta kā valsts trīs nepieciešamie elementi ir virsbūve, respektīvi, varas institūcijas, teritorija un iedzīvotāji.
Valsts teritorija ir zemeslodes daļa , kas atrodas noteiktas valsts suverenitātē, teritoriālajā virsvadībā un jurisdikcijā. Valsts teritorijā ietilpst sauszeme, iekšējie un teritoriālie ūdeņi, zemes dzīles zem un gaisa telpa virs tiem.
Valsts teritoriju norobežo sauszemes, ūdens un gaisa robežas. Valsts sauszemes teritorijā ietilpst visa sauszemes daļa, kuru aptver tās robežas. Valsts ūdeņu teritorija sastāv no tās robežu aptvertajiem iekšējiem (iekšzemes) un teritoriālajiem ūdeņiem. Zemes dzīles, kas atrodas zem valsts sauszemes un ūdeņu teritorijas, ir tās īpašumā tik lielā dziļumā attiecīgajā segmentā, cik tālu šīs tiesības iespējams tehniski īstenot. Valsts gaisa teritorijā ietilpst troposfēra, stratosfēra, kā arī zināma daļa izplatījuma, kas atrodas virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas.
1.1. Valsts robežas un to tiesiskais statuss.

Valsts robeža ir līnija dabā un pa šo līniju izvietota vertikāla plakne, kas nosaka valsts sauszemes, jūras, zemes dzīļu, gaisa telpas un valsts teritoriālās suverenitātes izplatību.
Līnijas, kas atdala vienas valsts sauszemes teritoriju no otras valsts sauszemes teritorijas, ir sauszemes robeža.
Izšķir orogrāfiskās robežas, kas nospraustas pa upēm, kalnu grēdām, aizām, ūdensšķirtnēm un citiem ģeogrāfiskiem pieturas punktiem, un ģeometriskās robežas, kuras veido taisnas līnijas starp noteiktiem ģeogrāfiskiem punktiem, pa paralēlēm (piem., Āfrikā un starp ASV štatiem), meridiāniem (piem., Krievijas arktiskās teritorijas). Valsts teritorijas robežas un to režīmu parasti nosaka valsts likumos un starptautiskajos līgumos, kuru vidū vispirms jāmin miera līgumi. Noteikumus par valsts robežām var ietvert arī starptautisko organizāciju un starptautisko šķīrējtiesu lēmumi. Vienīgais starpvalstu līgums, kas nosaka robežu starp Latviju un Krieviju, ir minētais 1920. gada 11. augusta Mieralīgums starp Latviju un Krieviju. Robeža noteikta Līguma III pantā.
Arī robežu izmaiņas parasti nosaka starptautiskajā- bieži miera- līgumā. Valsts robežas ir neaizskaramas, ar valstu likumiem un starptautiskajiem līgumiem tām noteikts īpašs robežu režīms. Tas, piemēram, bija noteikts 1924. gada Nolīgumā starp Latviju un Lietuvu par Latvijas-Lietuvas robežas pāriešanas noteikumiem pierobežas joslā dzīvojošiem šo valstu pilsoņiem. Robežu režīmu nosaka arī tādi līgumi kā Latvijas-PSRS 1926. gada 22.jūlija Nolīgums par konfliktu izmeklēšanu un izšķiršanu, kuri rodas uz Latvijas un PSRS robežas. No Latvijas likumdošanas aktiem robežas režīmu reglamentē LR 1990. gada 20. decembra Likums par Latvijas Republikas valsts robežu.
Robežas delimitācija ir robežas nospraušana uz kartes pēc starptautiskā līguma noteikumiem, detalizēti aprakstot pielikumā robežas atrašanās vietu un piesaistes dabā.
Demarkācija ir robežas nospraušana dabā. To veic robežvalstu jauktās komisijas, iezīmēto robežu ar speciālām robežu zīmēm. Robežas demarkācija tiek fiksēta speciālā protokolā ar parakstiem, shēmām un fotouzņēmumiem.
Redemarkācija ir valsts robežas atjaunošana dabā saskaņā ar esošajiem līgumiem, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa, jauna robežas apraksta un protokola izstrādāšana.
Robežas režīma galvenais starptautiskais princips ir robežu neaizskaramība, kas, piemēram, deklarēta 1975. gada Helsinku Nobeiguma akta III principā, kur dalībvalstis pasludina, ka „... uzskata par neaizskaramām kā visas savstarpējās robežas, tā arī visu valstu robežas Eiropā, tāpēc un nākotnē tās atturēsies no jebkādiem mēģinājumiem uzbrukt šīm robežām. Dalībvalstis attiecīgi atturēsies arī no jebkādām prasībām vai jebkādām rīcības, kuru mērķis būtu sagrābt un uzurpēt jebkuras dalībvalsts teritorijas daļu vai visu teritoriju.”

1.2. Valsts teritorijas iegūšana un izmaiņu veidi.
Pamatā uzskaita septiņus galvenos teritoriju iegūšanas veidus: teritorijas atklāšanas, okupācija, pieaugums, noilgums, brīvprātīga cesija, miera līgumi, piespiedu cesija jeb sagrābšana ar spēku. Pastāv vēl arī dažas citas teritoriju izmaiņu metodes, taču tās ir mazāk izplatītas.
Uzskata, ka visvecākais un vissvarīgākais teritorijas titula iegūšanas veids ir atklāšana. Šī metode līdz pat astoņpadsmitajam gadsimtam bija pilnīgi pietiekama teritorijas iegūšanai. Spānija savu koloniālo teritoriālo ieguvumu laikā praktizēja starptautisko paziņojumu par jaunas teritorijas aneksiju, ko nostiprināja simboliski, ierokot jaunajā zemē svina vai vara plāksni ar attiecīgu ierakstu. Iedzimto tautu atrašanos jaunatklātajā zemē, piemēram, Acteku impēriju, uzskatīja par vērā neņemamu apstākli. Tomēr kopš XVIII gadsimta teritorijas atklāšanu vien pašu jau uzskatīja par nepietiekamu tās iegūšanai. No šī laika sāka pieprasīt arī jaunatklātās teritorijas „efektīvu okupāciju”, ar kuru tobrīd domāja tādas teritorijas okupāciju, kas vēl nepiederēja nevienai citai valstij un kuru dēvēja par nevienam nepiederošu zemi- terra nullus. 1824. gadā ASV nostiprināja šo principu diplomātiskajās sarunās ar Krieviju, uzsverot, ka domīniju nevar iegūt citādi kā vienīgi ar reālu okupāciju, turēšanu īpašumā. Nodoms to iedibināt ir pilnīgi nepietiekams. Īslaicīgas zvejnieku un mednieku apmetnes uzskatīja par nepietiekamām teritorijas iegūšanai.
Teritoriju tituls zūd, ja tā tiek pamesta. Kā piemērs šeit kalpo britu un argentīniešu strīds par Folklenda salām. Briti tās „atklāja” trīs reizes (1592; 1594; 1690). Konflikts ilgst jau kopš 1833. gada, kad argentīnieši tika padzīti no salām. Pēc vairākiem mēģinājumiem atgūt Folklendu salas sarunu ceļā1982. gadā Argentīna pielietoja ieročus, bet karu zaudēja.
Lai no vērstu „atkārtotu atklāšanu” un ar to saistītās prasības un pretprasības, 1855. gada Berlīnes konferences nobeiguma akta 34. pantā lielvalstis nolēma, ka par jebkuru jaunas Āfrikas teritorijas okupāciju jāpaziņo ar notifikāciju visām konferences dalībvalstīm, tā izslēdzot jebkādas turpmākas teritoriālās pretenzijas. Šajā sakarā attiecībā uz Āfriku un Ameriku vienlaicīgi tika pieņemta arī Hinterlandes doktrīna (hinterland- no vācu val. Aizmugurē, tālāk esošā zeme), pēc kuras pietika ar piekrastes okupāciju, lai arī tālāk esošā zeme tiktu uzskatīta par piekrastes okupētajai valstij piederošu.
Okupācija (latīn.- occupatio, angl.- occupation) var būt viens no teritorijas iegūšanas veidiem militārā spēka pielietošanas rezultātā un militārās administrācijas iedibināšana. To noliedz Stimsona doktrīna ar tās attīstībā pieņemtajiem, agrāk minētajiem līgumiem un Helsinku Nobeiguma akta III princips. Dažkārt militārās agresijas ceļā panāktos teritoriālos ieguvumus tiecas leģitimēt saskaņā ar tā saukto ieguvuma noilguma termiņu (kriev. – приобретательская давность ). Šis princips tika iedibināts tad, kad vēl nepastāvēja starptautiski tiesiskais aizliegums iegūt teritoriju ar spēku. 1970. gada Starptautisko tiesību principu deklarācijā jau noteikts, ka nekādi teritoriāli ieguvumi, kas radušies spēka vai spēka draudu pielietošanas rezultātā, nedrīkst tikt atzīti par likumīgiem. Tieši tādus pašus noteikumus ietver 1974. gadā ANO ar Ģenerālās asamblejas XXIX sesijas rezolūciju pieņemtās Agresijas definīcijas 5. panta 3. daļa.
Teritorijas ieguvums noilguma ceļā ir citas valsts teritorijas iegūšana ilgstošas okupācijas ceļā. Kā piemēru tam parasti min Palmas salas lietu. Spāņu un amerikāņu karš beidzās ar miera līgumu, pēc kura Spānija cedēja ASV Filipīnu salas. Palmas sala ir izolēta šī arhipelāga 3 reiz 4 jūdzes liela sala. Precedenta laikā tajā dzīvoja 780 iedzīvotāji, tomēr salai bija stratēģiska nozīme. Apmeklējot to 1906. gadā, ASV gubernators bija pārsteigts, ieraugot tajā Nīderlandes karogu. 1898. gada Miera līguma karte uzrādīja to kā Filipīnu salu, kas cedēta ASV. Sākās ilgs diplomātiskais strīds, kuru 1925. gadā nodeva Starptautiskajā šķīrējtiesas pastāvīgajai palātai. Lietu izlēma vienpersoniski arbitrs Markss Hubers, kas nolēma, ka salas pieder Nīderlandei. Šķīrējtiesnesis argumentēja, ka, neskatoties uz to, ka sākotnēji salas piederēja Spānijai, tomēr holandieši vairāk nekā 200 gadus īstenoja tajā savu jurisdikciju, tādējādi iegūstot titulu noilguma ceļā.
Pieauguma ceļā teritoriju iegūst pēc senā romiešu principa- „kam pieder galvenā lieta, tas iegūst tā pieaugumu- blakus lietu”. Tā, piemēram, kādas valsts jūras vai upes krastam pieaugot vai arī rodoties salai, tā pieder piekrastes īpašniekam.
Valsts teritorija var izmainīties tautu pašnoteikšanās rezultātā. Vismasveidīgākie teritoriju izmaiņu precedenti vēsturē pašnoteikšanās rezultātā ir Eiropas teritoriālie pārkārtojumi pēc Pirmā pasaules kara un pēc Otrā pasaules kara- dekolonizācijas procesa laikā. Viena no pašnoteikšanās formām ir plebiscīts (plebiscitum - latīn. Tautas lēmums, spriedums) jeb attiecīgās teritorijas iedzīvotāju nobalsošana. Pirmais plebiscīta piemērs bija par Pāvesta Aviņonas pievienošanu Francijai, kas notika 1791. gadā Napoleona karu laikā franču armijas okupācijas apstākļos. Vēlāk Napoleons vairāk kārt atkārtoja līdzīgus nobalsojumus iekarotajās teritorijās: Savojā 1792. gadā, Nicā 1793. gadā, Reinas ielejā 1793. gadā. Ar Itālijas neatkarības atjaunošanu saistītie plebiscīti notika 1848., 1859., 1860.- 1870. gadā. Norvēģija atdalījās no Zviedrijas 1905. gadā. Vesela virkne plebiscītu notika ar Eiropas valstu pašnoteikšanos pēc Pirmā pasaules kara un četru lielo impēriju sabrukuma.
Brīvprātīga teritorijas cesija ir vienas valsts teritorijas nodošana otrai saskaņā ar starptautisko līgumu. Parasti cesija notiek, apmainot līdzvērtīgas teritorijas. Tā 1890. gadā Anglija apmainīja Helgolandes salu pret līdzīgu Vācijas teritoriju tās Austrumāfrikā. 1968. gadā Francija ar Luksemburgu apmainījās teritorijām robežu precizēšanas nolūkos, kad 2223 kvadrātkilometri teritorijas manīja savu valstisko piederību. Dažkārt par atdoto teritoriju var izmaksāt starptautiskā līgumā noteiktu kompensāciju, kā tas formāli notika, PSRS atņemot Somijai saskaņā ar 1947. gada 3. februāra līgumu 176 kvadrātkilometrus teritorijas hidroelektrostacijas Janiskoski rajonā kopā ar dambju sistēmu par 700 miljoniem somu marku.
Teritoriju var arī pirkt un pārdot. Tā 1803. gadā ASV nopirka no frančiem Luiziānas štatu, 1819. gadā Floridu, bet Krievija 1876. gadā par 7,2 miljoniem dolāru pārdeva Aļasku ASV, saprotot, ka tā militāri nespēs šo teritoriju noturēt un riskē to zaudēt bez jebkādas samaksas. Teritoriju var dāvināt. Tā 1850. gadā Lielbritānija daļu ēri ezera atdāvināja ASV bākas celtniecībai uz rifa. Teritoriālās izmaiņas spēka pielietošanas rezultātā kā legāla teritorijas iegūšanas metode izzuda XIX gadsimtā, bet tad parādījās no jauna, kad Turcijai 1912. gadā atņēma Tripoli un Kirenaiku, kuras anektēja Itālija. Kā jau agrāk minēju, noliegums iegūt teritoriju ar spēku tika apstiprināts Stimsona doktrīnā.
Teritorijas sagrābšana ar spēku ir tiesiska tikai tad, ja spēks pielietots saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, respektīvi, ne vienkārši pēc tā saucamajām uzvarētāju tiesībām, bet pašaizsardzības kārtā „sodot” agresoru. Šādi pasākumi pret agresorvalstīm tika veikti Pirmā un Otrā pasaules kara rezultātā, piemēram, atņemot Austrumprūsiju Vācijai un atdodot PSRS.
Teritoriālie strīdi starptautiskajās attiecībās ir parasta parādība, tomēr tie izšķirami tikai mierīgā ceļā saskaņā ANO statūtiem, tajā skaitā, iespējams, ar plebiscīta vai referenduma palīdzību. Teritoriālos strīdus var izskatīt arī starptautiskās tiesas vai šķīrējtiesas. Teritoriālais strīds starp Latviju un Lietuvu par kontinentālā šelfa savstarpējo sadali1995. gada noveda līdz Lietuvas vēstnieka atsaukšanai no Latvijas uz nenoteiktu laiku Latvijas valdības nekonkrētās attieksmes dēļ, kad tā līgumu ar ārvalstu TNK „AMOCO” par naftas ieguva 1995. gada oktobra beigās noslēdza pirms disputa ar Lietuvu izšķiršanas un šelfa delimitācijas.

Garastāvoklis:: cheerful