So twisted, so disturbing, so captivating.
Noskatījos un vienkārši nevarēju neuzrakstīt, jo šī ir viena no tām filmām, par kuru uzreiz gribas pēc iespējas ātrāk izstāstīt pilnīgi visiem. Protams, tapēc, ka nežēlīgi laba :), kapēc tad vēl? Ja īsumā, tad tas ir „Dog Soldiers”, tas ir „Dagon”, tas ir „Haute Tension”, tā ir jebkura mazbudžeta šausmene, kura jums traki patika, jo ieliek jebkuram ierindas Holivudas darinājumam. Un, ņemot vērā, ka no attiecīgā žanra (horror-thriller) pēdējo, ko biju redzējis, bija drausmīgais (visās nozīmēs) „Taking Lives”, šī filma likās kā balzāms sirdij. Uzņemta par nieka 1 milijonu, autori ir Austrālijas kinoskolas studenti, aktieri mazpazīstami (par tiem zemāk), bet iznākumā – žanra šedevrs. Pavisam īsi par sižetu: Divi džeki pamostas kādā netīrā un acīmredzami pamestā istabā. Katrs atrodas savā istabas stūrī, pieķēdēts pie dzelzs trubas. Bet pa vidu istabai – trešais, peld pats savās iekšās un ar valrieksta lieluma caurumu galvā. Rokās tam pistole – džeks acīmredzami bija iepriekšējais istabas „iemītnieks”, un neizturēja „spiedzi”. Pēkšņi baisa balss paziņo, ka vienam ir precīzi 6 stundas, lai nogalinātu otru, jeb arī mirs abi un arī to piederīgie. Abi uzreiz atceras stāstu par maniaku, kuru tā arī nenoķēra, un kurš savus upurus iesaistīja asins stindzinošās „spēlēs”. A pulkstenīts ta tikšķ... VISS. Piebilst kaut ko vēl būtu noziegums pret cilvēci, tapēc ka jo mazāk jūs zināsiet par šo filmu, jo labāk. Bet nebaidieties, nebūs visa darbība vienā istabā, sižets, gluži kā „Lubenē”, lēkā turpu-šurpu laikā, parādot mums notikumus pirms un pēc. Spriedze ir burtiski fiziski sajūtama, filmas autori kā pieredzējuši leļļinieki rausta skatītāju kā lelli, stīgu vietā, protams, ir mūsu nervi. Vecais-labais, daudzreiz pārbaudītais trilleru vērtēšanas paņēmiens, skaitot filmas laikā nograuztos nagus šeit cieta pilnīgu fiasko – nagi būs vispār jāataudzē no jauna. No pazīstamiem aktieriem vien Kerijs Elvss („Robins Huds: Vīri Triko”), Denijs „I’m Too Old For This Shit” Glovers un B-šķiras romantisko melodrāmu karaliene Monika Pottere, bet viņi nav pat galvenajās lomās, tā kā intriga nezudīs. Jāpiezīmē gan, ka filma ir ieturēta labākajās „Se7en”, „Final Destination” un tiem līdzīgo „sick & twisted” filmu tradīcijās – asiņu ir daudz, bet nāves ir ārkārtīgi „kreatīvas”. Tapēc šādu filmu cienītājiem filmu palaist garām būtu vienkārši nepieļaujami, un pārējiem, godīgi sakot, arī.
ps. Un pēdējais. Cik nav pēdējā laikā redzēti trilleri, kur viss it kā ir labi, iet kā pa sviestu, bet tiklīdz nonāk pie beigām, tā čiks, un izgāžas, kā veca sēta (pirmais prātā noteikti nāk „Madhouse”). Ticiet man – „Saw” veidotāji kaut ko tādu nepieļaus, un beigas būs kā ķirsītis uz jau tā nenormāli garšīgas kūkas, piedodiet par debīlo salīdzinājumu.
IMDB: http://www.imdb.com/title/tt0387564/ |