Pret sienu!
Kad pirmoreiz tika dzirdēts attēlā redzamais kex, nevarēja īsti saprast, kas tas vispār par stilu, bet pārdomām nebija laika, jo ķermenis jau raustījās līdzi ritmiem. Negaidīti virsū uzkrita Andrew W.K. jaunais albums - "The Wolf", no kura tika gaidītas vismaz pāris pārtiju himnas, kuras atskaņot līdzās jau esošajām. Modernās tehnoloģijas rullē, un internets -> cd-rw -> sony d-ne270 un es jau klausos pa ceļam uz darbu! Secinājumi pēc noklausīšanās... fucking piece of crap! :( AWK mūzika vienmēr bija par party, par nevaldāmo, pirmatnējo enerģiju, kura lika kājām pašām mesties dancī pat ja tu esi tamlīdzīgas mūzikas noliedzējs, un kas, bļaģ, ir tas? Kaut kādas pusaizmigušas kompozīcijas, kurām draivs (drive) ir 0,0% Kas, pie velna, tas tāds ir, ko, Endrjū??? Pārtusējies vai, ka tik saguris izklausies? Jebkura līkākā dziesma no "I Get Wet" ir labāka par visu šito tavu jauno albumu, nemaz nerunājot par tādiem tevis paša hītiem kā "We Want Fun" vai "Party Hard" vai "She is Beautiful" vai da jebkas cits. Vsjo, ja būtu (pasarg Dies') nopircis oriģinālo - lidotu pret sienu. [iCE2] out.
ps. Nu ok, varbūt pāris dziesmas ("Tear it Up" un "Long Live the Party" ir klausāmas. KLAUSĀMAS, atšķirībā no pārējā trash) |