Sākās, ar to, ka Toms gribēja braukt uz savu Liepājas Rokfestivālu, bet tā vietā kopā ar Robi gaidīja mani pusdesmitos pie Centra. Turpat arī Kārlis ar savu sirdsdāmu, un mēs varam doties iedzert. Pudele Lāčplēša Tumšā spēcīgi pacēla man tonusu, ļoti sagribējās kādam izšķaidīt purnu. Pa starpam, protams, tika laisti zvērīgie joki, īpaši Kārļa virzienā, un ko vienmēr tika saņemta atbilde "Tūlīt dabūsi pa muti!" (I like when he says that :) Kāmēr meklēju apkārt bad guys, tika satikts Valts, kurš atkal nez kādā sakarā atvilcies no Spānijas (laikam 3. reizi jau šogad), ar to sadzērām un tad man agresīvās tieksmes pārgāja. Tika nolemts iet mazliet izpeldēties - Daugavā, skaidra lieta. Pat tuvumā esošie kāzinieki netraucēja, un pāris reizes ielecām, apkārtējiem par prieku. Tad Kārlim tika atņemts sidrs (viņš "pats atdeva"). Tā ietekmē pār Robi nāca apgaismība (un viņa nāk no pašas augšasm ticiet man!), un viņš sāka močīt patiesību:
1) "Dzīve ir nežēlīga - ej mierīgi pa ielu un pretī mūžīgi nāk kaut kāds idiots!"
2) "Ko dievs domāja, kad izgrieza Ādamam ribu, ko? Gribēja taisīt sievieti, bet sanāca kaut kāda huiņa!"
3) "Nu bļe, tā Kārlīša vecene ir kaut kāda zivs. Da kāda zivs - Vobla!"
4) *Kārlītim aizejot kopā ar meiteni* "Slīpi, slīpi, slīpi! Un neaizmirsti par lietussardziņu!"
5) "No ko lai es daru ar tādu lauķi? Vajadzētu pateikt, ka mājās trenējos slaukt govi un tagad varu justies kā starp savējiem???"
6) Un, visbeidzot - "Tūlīt pienākšu klāt un izvilkšu ārā!"
7) Un vēl 1,000,000 citu tekstu. "Joki" bira kā no pārpilnības raga - neatceros, kad biju pēdējoreizi tā smējies. Visas, visas tēmas pārmīcījām - no Kārļa & viņa zivs līdz, ehm, "Artūram" un tam, kā mēs viņu atštaukāsim, kad satiksm (ieskaitot manu performanci, kur es atštaukāšanu nodemonstrēju dzīvē). Vārdu sakot - neizstāstāmi. No rīta vēderu vēl mazliet rāva kopā no smiešanās. Bet nu tas bija brutāli, un (īpaši) Kārlim vajadzētu tagad plānot mega-atriebību.