|
|
Monday, December 3rd, 2007
|
7:25p - tas ir tas tas ir tas ko es gribēju tev teikt
man ir tāds kalendārs, kur katru dienu līdz 24.12 jāapēd viens šokolādes gabaliņs. Uz katra ir bildīte. Šodien bija ar sniegavīru. Aizmugurē ir lācis, kurš ēd barankas un lācis ar flautu, ko paredzēts izgriezt. man bērnībā tāds nebija, filmās tikai. :)
Skatījos kaut kāda varakļānu bērneļa albūmu un viņiem tur ir sniegs. es arī gribu sniegu. Ziema atkal slapstās. Dažreiz pa naktīm viņa ir, sniegs arī, bet no rīta atkal nav.
Nezinu kurš to izdomāja, bet semestra beigas ir pilnīgi nepiemērotā novietojumā attiecībā pret visādiem regulāriem notikumiem gadā.
Izdomāju šo to foršu, ko sameistarot, bet tas laikam paliks vecumdienām.
pietrūkst tāds rāmums. tāds kā ainiņā ar šūpuļkrēslu, vilnas zeķēm, tamborētu tepiķi, tējas krūzi un stāvlampu ar dzeltenīgu mežģīņainu abažūru. un tālumā mežu aiz loga. plašu atskaņotājs arī piestāvētu.
es sapnī izdomāju, ka būtu vajadzīgs iemācīties tādu refleksu vai kas tas ir, ka tad kad smejas lūpu kaktiņi savelkas nevis uz augšu, bet uz leju. Tad būtu tā, ka izskatās, ka ir pēkšņi uznākusi bēdu lēkme (kā smieklu lēkme), sevišķi piemēroti tas izskatītos kompānijā, kur visi smejas. un smietos jau arī visi.
current music: Hospitāļu iela (2 comments |comment on this)
|
|
|
|