:
Ir darbi ,kurus bez 100g nemaz nevar izdarīt. Šoreiz nav runa par vēlēšanu rezulātu skatīšanos un apspriešanu, bet gan par atsevišķu santehnikas mezglu izjaukšanu un tīrīšanu. Skaidrs, kāpēc santehniķi parasti ir pilnīgā pālī. Smaka ir vnk burvīga, gluži kā politiskajai virtuvei. Un atsevišķi mezgli, tāpat kā Jēkabielas sociālais nams, ir laiku pa laikam jāiztīra, lai nesmird un funkcionē. Protams,ka tie paši netīrumi ar laiku uzkrāsies un sāks atkal traucēt un tad atkal nāksies jaukt un tīrīt. Tāda ir dzīve - mūžīga cīņa ar entropiju.
:
Lasu un brīnos: labējās partijas vinnējušas, kopā bezmaz 56 balsis esot. Nu neredzu tās labējās partijas, kuras būtu gatavas likvidēt visas tās sociālisma metastāzes, ar kurām ir pārpilna mūsu valsts. Joprojām kā tāda parazītu Eldorado figurē skandināvu laupītājsociālisms kā mērķis uz ko tiekties. Pieminēju parazītus un atcerējos veco Rīgas oberzagli - sauksim viņu par Alfrēdu Petroviču. Lielaja Brālim par godu varam viņu godāt arī par Akakiju Pienazobu. Nav svarīgi. Daži par viņu tagad saka,ka esot bijis labs saimnieks. Diez kāpēc tas spējīgais saimnieks tagad neparādīja savas spējas kādā no mazpilsētām vai pagastiem, kur saimnieciski domājošo ļautiņu nereti pietrūkst, un tā pierādot ka tiešām kaut ko prot? Nē, kārtīgam parazītam pārtikt no sava darba ir apkaunojums, tāpēc Alfrēds atgriezās jau uz iestaigātās taciņas un nekļūdījās. Saprotošie cilvēki šamo atkal iecēla saulītē un nosūtīja uz jaunmaskavu, kur Alfrēds Petrovičs aka Akakijs var turpināt sev ierasto nodarbi - dzīvot citiem uz kakla un ne tikai dzīvot bet arī gudri pamācīt!