Tas ir tā jocīgi īstenībā. Nebūt neesmu "kritusi" uz ārzemniekiem un arī uz vecākiem (divreiz) vīriešiem arī ne. Bet ir tādi eksemplāri, kuriem varētu doties līdzi, pat lāgā nepainteresējoties, uz kurieni. Vienu tādu gadījās sastapt, kad viņš te pavisam nesen dzīvojās pa viesnīcu. Ārkārtīgi sen nebija gadījusies sajūta, ka kamolītis savelkas pakrūtē un pat tā kā trīc kājas kādu ieraugot vien.
Vajag šādas reizes, lai saprastu, ka viss kārtībā ar mani: esmu spējīga vēl samīlēties tā galīgi dumji un no skata vien, pārmijot vien dažus smaidus un pāris teikumus. Tagad varu priecāties par sevi un brīvākos laikos domāties par to, kā viss varēja būt, kādas nejēdzības bija iespējams sadarīt, bet jebkurā gadījumā paliek patīkama pēcgarša pēc šāda pasākuma ;) Trakā ķīmija, nekā citādi to neizskaidrošu!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |