Nu, nu, nu, nu, man ir kauns par sevi! Nē, man nav kauns par to, ka nācās vest meitenes uz autobusu sešos no rīta ne pārāk skaidrā stāvoklī (starp citu, laukā bija salna!), man nav kauns Tavā priekšā izģērbties (citāts, taču puspatiess), visnotaļ man nav kauns par to, ka šodien bija iekāriens iztīrīt to māju, kas izskatījās, jāāāā, tur uz grīdas laikam gan bija vairāk alkohola, nekā es patērēju mēneša laikā: viss lipīgs un melns no balzāma, vīna, šampanieša un daudziem citiem nenosakāmas izcelsmes dzērieniem, kas sajaukušies ar smiltīm un dubļiem. Un nav man kauns par to izspiesto rūti un apēstajām šokolādes konfektēm. Bet milzu kauns (tas pat nav kauns, bet tāds liels sarūgtinājums par to, ko es daru) man bija par to bučošanos ar Madaru (jā, Raivi, nesmīni bārdā, nelietīgais provocētāj!), jo tam nu tiešām nav nekāda aizbildinājuma, tāda nejauka krāpšana, būs laikam jāatvainojas, šoreiz domāju, ka nepietika vienkārši ar fakta atklāšanu/paziņošanu. Vienīgais, ko varu teikt sev par labu arī ir citāts (no kaut kādas filmas): "You weren't there!" Cik vārgi aizbildinājumi un stulba rīcība!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |