Pilnīgi žēl paliek, kad aizdomājos par tiem cilvēkiem, ar ko kopā kādreiz ir dzīvots. Ar to nedomāju kopīgas mājvietas dalīšanu vai ko tādu. Un pilnīgi neomulīgi paliek, ka, satiekot viņus pēc ilgāka laika, rodas iespaids, ka runā ar pavisam citu cilvēku. Cilvēku, kurš ir palicis uz vietas jeb arī devies pavisam citā virzienā. Ja godīgi, pagaidām man ir tikai viena patiesi lielu laika pārbaudi izturējusi draudzība, par kuru varu teikt: ejam vienā virzienā un vienā ātrumā. Ļoti jau gribētos, lai ne pēdējā, bet hū nouz.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |