00:56
Šodien man tāda domājamā diena izvērtās. Mašīnā braucot, domāju par to, ka Bītlu "Ticket to Ride" sākumā tas ritms ir tāds kā no otra gala spēlēts, tā kā atpakaļgaitā. Ieklausies! Ir, ne?
Un pa dienu, ar riteni braukājoties, krustu šķērsu apdomāju to, ka esmu tomēr viena makan laimīga meitene un ka tomēr meitenes mani arī saista. Un tas nav labi. Nav labi no tāda viedokļa, ka es uz puišiem apkārt neskatos (neinteresē! Varu atzīties, ka ganrīz pusgadu atpakaļ bija viens skats Māra virzienā, ar to bij' gana, pa visu šo laiku ir bijuši vēl divi skati, nē, runa nav par kādām simpātijām, vienkārši vēl divi vīriešcilvēki manī radīja interesi. Jāatzīst gan, ka uz piecām sekundēm vai mazāk, bet tomēr.), bet ar meitenēm ir citādi. Tas it kā neskaitās, bet meitenes man patīk (nē, nav no manis jābaidās, es jau virsū nebrukšu:D), uz viņām es skatos diezgan bieži kā uz tādiem mākslas darbiem, taču man bail, ka, piemēram, Madara ar savu diezgan izaicinošo uzvedību un tā mani varētu arī saistīt vairāk nekā vienkārši mākslas darbs. Mēs ar viņu jau par šito runājām, Jāņos vispār kā nekā gadījās tā, ka viņa man teica: "Signe, tu saproti, ko tu vari zaudēt, nav jēgas!" Muļķīgi, bet tas tādēļ, ka es jutos nedaudz aizmirsta.
Lai gan man jāsaka, ka laikam Mārim arī nozīmēju vairāk nekā viņa līdzšinējās meitenes, jo ar viņām viņš varot uzturēt kontaktu (lai vai kādu), bet mani nodevības vai kādā tamlīdzīgā gadījumā (betnu nebūs nekā tāda no manas puses, mīļie!) vairs nekad, nekad redzēt negribētu. Šinī sakarā bija gana funny no malas pavērot ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
diamond un damsons attiecības:)
Piedodiet, bet gribējās papļāpāt un gudri dirst!
Un tagad es nevaru izdomāt, vai skatīties Nēmo vēl tagad vakarā vai labāk rītā pa dienu