Manuprāt, esmu īstens dabas bērns, tikai nepieciešams (kā jau īstam tīnim) no savas mammas dabas atpūsties. Bet tā, pa augstiem svētkiem, daba ir pats dievīgākais, kas var notikties, tik odi traucē un citi dabas baudītāji mēdz uzrasties nelaikā, bet, ok, daba pieder visiem (tajās vietās, kurās nav uzraksta "privātīpašums", it kā jau briesmīgs izgudrojums, bet, no otras puses, tikai likumsakarīgi un vispār jau pareizi).
Ā, izvilku arī vakardien veselības mācības vienu darbiņu (man patika teikt, ka veselības mācība neiet pie sirds, taču patiesībā bija ļoti ok, šķiet, ka ne man vienai šitā te gāja). Jā, darbiņš saucās "Mana ideālā mīlestība" vai kaut kā tamlīdzīgi. Ir vērts tādus rakstīt, īpaši, ja ir pagājis gads un tas ir piepildījies. Jā, principā visos punktos, tā teikt. Tā ir tāda nereāli laba sajūta, ka tava zemapziņa kaut kā mistiski ir strādājusi tavā labā. Un man vispār ir nereāli laba sajūta (par spīti tam, ka kājas nav gana lokanas;) )!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |