Kaut kā Mārim ar brāli svētdien iznāca tāda saruna, ka Māra pēdējie vārdi bija ar jēgu "neviens mani nemīl, tikai tu, Jāni". Nagļakā, tāds nemanāmais mājiens manā virzienā!:) Kota es, es jau neko, teicu, ka mamma viņu arī mīl un ka mammas jau vispār savus bērnus mīl, un tā. Nē, Signīt, ne TĀ es to domāju.
Es atļāvos pavaicāt, vai tas bija kāds mājiens vai kā, "nē, Signīt, es taču ar rokām nemāju neko, vai ne?"
Arvienvārdsakot, es vēl nekad nevienam neesmu atzinusies mīlestībā, skarbi, bet nedomāju to arī darīt bez īpaša pamudinājuma, respektīvi, pirmā. Klasiskas vērtības nerūs. Tā tāda spēle.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |